Kā Dienai atzīst IT eksperti - pašus modernākos risinājumus nevajag visiem, bet uzņemējdarbībā izvairīties no tehnoloģijām nu jau ir gandrīz neiespējami.
Jauda kā 1969. gadā
Modernie digitālie risinājumi pārklāj ļoti plašu lauku, un uzskaitīt visu, ko tie piedāvā, principā nav iespējams, jo, kā skaidro IT risinājumu uzņēmuma Visma Enterprise vadītāja Antra Zālīte, katram uzņēmumam ir savas individuālās vajadzības. IT uzņēmumi strādā pie risinājumiem, kas var palīdzēt biznesa attīstībā vai, precīzāk, jau esošā biznesa labākā funkcionēšanā. Pēdējos gados IT risinājumi ir kļuvuši pieejamāki, pateicoties interneta ātrumam, tehnoloģiju cenu kritumam, kā arī modernajiem rīkiem, kuru izmantošanai nevajag prast programmēt. Risinājumi, kas pirms 10 gadiem varbūt bija pieejami tikai lielākajiem uzņēmumiem un svarīgākajām valsts iestādēm, tagad ir pieejami arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
Viena no lietām, kas ir fantastiski mainījusies, ir datu glabāšanas izmaksas. Pēc Microsoft datiem, 1980. gadā viens gigabaits datu vietas izmaksāja gandrīz 3,5 miljonus ASV dolāru, bet 2015. gadā - vien trīs centus. Kā raksta IT portāls Phone Arena, mūsdienu viedtālrunī ir vairāk datu apstrādes jaudas nekā visai ASV kosmosa izpētes programmai kopā 1969. gadā, kad divi astronauti tika nosēdināti uz Mēness.
Dati Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem sniedz konkurētspējas priekšrocību. «Tie uzņēmumi, kas analizē datus un izmanto iegūto informāciju savā labā, finansiālo nākotni redz daudz gaišāku. Raugoties uz Eiropas mazo uzņēmumu izaugsmi, prasme izmantot datus, lai veicinātu savu konkurētspēju, ir noteicošā,» Microsoft konferencē TechDay 2016 lekcijās stāstīja kompānijas biznesa risinājumu vadītāja Marianna Rolinga. Microsoft veiktais starptautiskais pētījums liecina, ka uzņēmumi, kas spēj analizēt savus datus un iegūtos rezultātus izmantot savas konkurētspējas un izaugsmes veicināšanai, tuvākajos 12 mēnešos paredz straujāku biznesa izaugsmi nekā tie, kuri šādus rīkus nepārvalda.
Vajag skaidru vīziju
IT sistēmas var uzlabot uzņēmuma darbu, bet tās nesalabos to, kas pirms tam nestrādāja, secināms pēc sarunām ar speciālistiem. IT risinājumus nevar uztvert par brīnumlīdzekli, kas palīdzēs salabot visu, kas līdz šim uzņēmumā gājis greizi. Uzņēmumam pašam jāsaprot tā biznesa mērķi. «Sistēma ārkārtīgi daudz palīdzēt nevarēs, ja uzņēmums gribēs automatizēt ne pārāk optimālus procesus,» stāsta A. Zālīte. «Respektīvi, ja mēs spējam šos procesus skaidri uzzīmēt un papīra, saprast, kā viss strādā, tikai tad sistēma būs ļoti labs palīgs un palīdzēs šis lietas sasniegt daudz ātrāk.» Tomēr programmas neatrisinās kļūdas uzņēmēja vietā. «Ja mēs nesapratīsim, ko gribam, ja lietas nav pārdomātas un sakārtotas, sistēma nelīdzēs. Es teiktu, ka ne visiem uzņēmējiem ir pilnībā skaidrs, ko viņi savā pamatdarbībā dara nepietiekami labi,» norāda Visma eksperte un piebilst, ka nav vērts programmā atkārtot to, kas nepareizi tiek darīts manuāli.
A. Zālīte arī norāda, ka nevajadzētu no IT sistēmu izstrādātājiem gaidīt biznesa konsultācijas. «Jebkurš uzņēmums, kas nodarbojas ar programmatūras ražošanu un ieviešanu, galvenokārt ir tehnoloģiju uzņēmums. Mēs varam ieviest plašu automatizācijas un atbalsta klāstu. Bet neviens tehnoloģiju uzņēmums neuzņemsies atbildību, lai kļūtu par, piemēram, nodokļu konsultantu,» viņa uzsver un piebilst, ka bieži vien klienti uzdod jautājumus, uz kuriem programmētāji var atbildēt tikai, balstoties uz «pieredzi un labāko praksi».
Kā vāvere katlā
Kopumā Latvijā ir daudz uzņēmumu, kas pagaidām nav pārlieku aktīvi moderno tehnoloģiju izmantošanā, sevišķi valsts sektorā. Kā Dienai atzīst IT uzņēmuma Accenture Latvijas filiāles vadītājs Maksims Jegorovs, Latvijā bieži vien uzņēmumi slinko, jo neredz vajadzību pēc IT risinājumu ieviešanas. Atbildot uz jautājumu, vai modernie risinājumi ir vajadzīgi visiem, piemēram, arī kokapstrādes firmai, M. Jegorovs saka: «Viss ir atkarīgs no tā, kāda ir konkurence konkrētajā sfērā. Nekur nav teikts, ka, ja iznācis jauns IT risinājums, visiem ir jāmetas to realizēt. Bet, no otras puses, ja tas risinājums ir ieviests konkurentiem un tas viņiem dod priekšrocības, tad tas būs jāievieš arī tev.»
Eksperts situāciju kolorīti salīdzina ar vāveri, kuru vāra katlā, temperatūru pakāpeniski paaugstinot, - tā pat nepamana, ka tiek vārīta. M. Jegorovs uzskata, ka bieži vien uzņēmumi nevēlas vai slinko ieviest IT risinājumus, bet brīdī, kad parādās spēcīgāki konkurenti, ir par vēlu sākt uzlabot savu biznesu. Latvijā IKT jomas uzņēmumi pagājušajā gadā sākuši kustību Loģiskā atlase, kuras eksperti secinājuši - ieviešot IKT risinājumus, mazie un vidējie uzņēmumi savu darbību varētu efektivizēt pat par 30%, par 20% samazināt dīkstāvi un pat ietaupīt ūdens, papīra un citu resursu patēriņu.
Privātajā sektorā izpratne par modernizāciju un savām vajadzībām gan kopumā ir labāka nekā valsts uzņēmumos, zina stāstīt A. Zālīte. Viņasprāt, galvenais iemesls, kāpēc veidojas šāda atšķirība, ir fakts, ka valsts uzņēmumiem trūkst jau pieminētā skaidrā biznesa modeļa.
Trūkst ekspertu
Moderno tehnoloģiju kontekstā nevar neminēt jau zināmo argumentu - Latvijā trūkst kvalificētu IT speciālistu, jo, kā skaidro M. Jegorovs, risinājumi ir plaši pieejami, bet uzņēmumam, pat izmantojot Facebook mārketinga kampaņas, nepieciešama izpratne un darbinieks, kas sistēmu pratīs izmantot.
Līdzīgās domās ir Microsoft Latvia vadītājs Ēriks Eglītis, kurš TechDay 2016 pauda bažas, ka Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvji ir pārlieku pārliecināti par savu datu drošību, lai gan nebūt ne visos uzņēmumos infrastruktūra ir gana droša. Viņš Dienai atzīst, ka pārāk lielā pašpārliecinātība varētu būt daļēji saistīta arī ar kvalificētu kadru trūkumu, kuri spētu adekvāti novērtēt kiberdraudus. Lai risinātu problēmas, Accenture marta izskaņā prezentēja jaunizveidoto IT izglītības fondu, kura mērķis ir veicināt izglītības sistēmas attīstību, izvirzot IT zināšanas kā spēcīgu pamatu turpmākai Latvijas ekonomikas izaugsmei.
Pašam uzturēt dārgi
Rietumu valstīs IT pakalpojumiem regulāri tiek nolīgtas kompānijas, kas kā ārpakalpojumu piedāvā apkalpot gan uzņēmuma tehniskās vajadzības, gan arī nodrošināt tehniskos risinājumus. Biznesa žurnāls Forbes šogad raksta, ka novecojušas tehnoloģijas un, vēl svarīgāk, novecojušas tehnoloģiju lietošanas prakses var kavēt uzņēmuma attīstību un radīt nevajadzīgus izdevumus.
Piemēram, jau minētā servera uzturēšana datu glabāšanai ir dārga, bieži vien uzņēmumam nav resursu, lai atjaunotu iekārtas un programmatūru, kā arī pārlieku maza uzmanība tiek veltīta drošības jautājumiem. Savukārt, piemēram, pieslēdzot mākoņpakalpojumus, bieži vien tiek ne tikai ietaupīts, bet arī uzlabota datu drošība. Diena jau februārī rakstīja, ka mākoņpakalpojumu nodrošināšanai tiek izmantoti datu centri, kuros valda faktiski militāra līmeņa drošība. Šo tehnoloģiju attīstībā un datu aizsardzības risinājumos tiek ieguldītas miljardiem eiro lielas investīcijas, kuras var atļauties vien retais uzņēmums. Savukārt datu uzņēmumā tiek algoti speciālisti, kas datu pasargāšanai velta visu savu darba ikdienu. Līdzīgi ir arī ar citiem risinājumiem, kuri no pirmā skatiena liekas nedroši, jo ir ārpus uzņēmuma telpām, - beigu beigās, ja vien uzņēmumam nav miljonu, ko ieguldīt datu aizsardzībā un programmatūras atjaunošanā, klients no šādiem risinājumiem būs ieguvējs.