Kriminālfilmas cienīgie notikumi Pārdaugavā esošajā Rīgas mūzikas internātvidusskolā risinājās no 2007. līdz 2010. gadam. Pērn Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), veicot operatīvās darbības, shēmu atklāja, un pret skolas direktori Maiju Leipcigu tika ierosināts kriminālprocess. Šonedēļ lieta beidzot tika nodota prokuratūrai.
Pašlaik Rīgas mūzikas internātvidusskolu vada direktores vietas izpildītāja Ina Čudarāne. Viņa Dienai pastāstīja, ka iepriekšējā direktore, pret kuru sākta kriminālvajāšana, skolā ilgi nav redzēta: «Tad, kad tika sāktas pārbaudes, viņa paņēma ilgstošu slimības lapu. Protams, gribētos saņemt kādu skaidrojumu, jo mēs par šo lietu vispār neko nezinām, tikai tik, cik tagad bija informācija presē.» Skolas vadītājas shēmās esot bijuši iesaistīti tehniskie darbinieki - saimniecības pārzinis, lietvede, kas gatavojusi līgumus. Arī tie jau sen vairs skolā nestrādā. Skolotāji shēmās nav bijuši iesaistīti.
I. Čudarāne atzīst, ka skola notikušā dēļ jūtas ļoti slikti. Viņasprāt, ir nopietni pabojāta izglītības iestādes reputācija. Audzēkņi bieži sniedzot koncertus dažādās sociālajās iestādēs, pansionātos, bērnunamos, un tagad, braucot koncertēt, nākas arī atbildēt uz ziņkārīgo ne visai patīkamajiem jautājumiem. Kopā skolā mācās 308 bērni un strādā 69 skolotāji.
KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs laikrakstam sīkāk notikušo komentēt nevēlējās, jo joprojām notiek izmeklēšana: «Ir zināms, ka direktores rīcībā bija fiktīva darbinieka bankas karte, ar kuru viņa rīkojās pēc saviem ieskatiem.» Viņš pauda, ka šī nav pirmā reize, kad KNAB ir atklājis, kad kādas valsts iestādes vadītājs ir pieņēmis fiktīvus darbiniekus, - daži līdzīgi gadījumi ir atklāti arī iepriekš: «Tas nekad nenotiek bez vadītāja ziņas, jo viņš ir tas, kas pieņem cilvēkus un liek slēgt tādus vai citādus līgumus.» A. Vitenburgs pauda, ka šajā gadījumā skolā ar dokumentiem viss esot bijis puslīdz kārtībā, noziegums atklāts, veicot operatīvas darbības.
Rīgas domes Izglītības un zinātnes departamenta Audita nodaļas vadītāja Anna Zālīte neko daudz par šo lietu stāstīt nedrīkstot, nesaskaņota informācijas sniegšana varot traucēt izmeklēšanai. Viņa vien piebilda, ka pārbaudēs bieži vien tiek atklāti dažādi pārkāpumi un šajā gadījumā departaments ir aktīvi sadarbojies ar KNAB. Zaudējumi, kas nodarīti Rīgas domei, joprojām tiek aprēķināti, jo tiek izvērtēts, kuras no piemaksām bijušas nepamatotas. Zināms, ka caur fiktīvajiem darbiniekiem bijušās direktores kabatā varētu būt nonākuši 6378 lati.
KNAB rosina prokuratūru saukt M. Leipcigu pie atbildības pēc Krimināllikuma 318. panta 2. daļas - par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā. Par to var sodīt ar cietumsodu līdz 8 gadiem vai ar piespiedu darbu, vai naudassodu līdz 30 000 latu. Aizdomās turētajai piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis, tomēr tiesa viņai ir aizliegusi ieņemt skolas direktores amatu. Ar M. Leipcigu Dienai ceturtdien neizdevās sazināties.