J. Radzeviča preses sekretārs Uģis Vidauskis aizliegumu pamatoja ar policijas sniegtajiem atzinumiem, kuros norādīts uz būtiskiem sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumiem plānoto pasākumu laikā. Drošības policija nevēlējās konkretizēt, par kādiem apdraudējumiem ir runa. Par to neesot informēts arī Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC), kurš sacīja, ka paļaujas uz izpilddirektora un policijas kompetenci. Atteikumu rīkot gājienus un sapulces pie Brīvības pieminekļa saņēma biedrība Daugavas vanagi Latvijā, Jurijs Kotovs un biedrība Latvijas antifašistiskā komiteja. Domes komisijas lēmumu pasākumu pieteicēji var pārsūdzēt tiesā.
Tajā pašā laikā Simona Vīzentāla centra Izraēlā vadītājs Efraims Zurofs, kurš ir pazīstams nacistisko noziedznieku vajātājs, Dienai apstiprināja, ka 14. un 15. martā apmeklēs Rīgā notiekošo konferenci par holokaustu un «neonacisma atdzimšanu». Tomēr viņš vēl neesot izlēmis, vai palikt Rīgā leģionāru piemiņas dienā 16. martā. E. Zurofs konferencē, kuru rīko Krievvalodīgo ebreju vispasaules kongress, uzstāšoties ar runu. Viņš vēlreiz atkārtoja jau iepriekš pausto, ka nav apmierināts ar vēstures notikumu attēlojumu ne tikai Latvijā, bet arī citās postkomunistiskajās valstīs.
Tuvojoties 16. martam, pastiprinās atšķirīgas vēstures notikumu interpretācijas izplatīšanās arī Krievijā. Piemēram, Maskavā tiek atklāta izstāde, kur pirmoreiz būšot iespēja ieraudzīt slepenus dokumentus no Krievijas arhīviem, kuros tikšot atklātas arī Baltijas nacionālistu soda sankcijas pret mierīgajiem iedzīvotājiem fašistu okupētajās teritorijās, ziņo Ria novosti.