Arī SIF Eiropas Savienības (ES) dzimumu līdztiesības programmas Progress vadītāja Līga Vecā Dienai atzīst, ka Latvija dzimumu līdztiesības jomā ir labais piemērs ES, īpaši politiskajā jomā un valsts pārvaldē. Tomēr sliktāka situācija esot privātajā sektorā, kur uzņēmumu pārvaldībā kā amatpersonas ir reģistrēti tikai 33,4 procenti sieviešu. Savukārt sieviešu, kurām pieder uzņēmumi, īpatsvars ir 33,2 procenti. «Pētījuma pirmā sadaļa tiks veltīta tam, lai noskaidrotu iemeslus, kādēļ uzņēmumu pārvaldībā dominē vīrieši, lai gan procentuāli sieviešu ar augstāko izglītību ir būtiski vairāk nekā vīriešu. Pētījuma galarezultāts būs izstrādātas rekomendācijas uzņēmējiem un uzņēmumu personāldaļām, kā panākt lielāku sieviešu īpatsvaru uzņēmumu pārvaldībā,» norāda L. Vecā.
Atzinīgi šāda pētījuma veikšanu vērtē Sabiedriskās politikas centra Providus dzimumu līdztiesības eksperte Linda Curika, norādot, ka daudzi pētījumi dzimumu līdztiesības jomā ir stipri bezjēdzīgāki, piemēram, Labklājības ministrijas izstrādātā programma par pirmslaulību apmācībām. «Domāju, ka rekomendācijas uzņēmējiem varētu būt vērtīgas, ja pētījums apstiprinās ES jau pierādīto, ka uzņēmumos, kuros ir tā dēvētā dažādības vadība - nedominē viens dzimums, arī ekonomiskais sniegums ir labāks. Tas ir jautājums, kā izveidot ģimenei draudzīgu darba vidi, lai sievietei tās ģimeniskās funkcijas netraucētu veidot karjeru,» uzsver L. Curika.
Citās domās gan ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kurš norāda, ka pētījums uzņēmējiem nebūs aktuāls. «Situācija lielajos uzņēmumos dzimumu līdztiesības jomā ir viena no labākajām ES, nav vērojama nekāda diskriminācija. Mums nav pamata sist trauksmes zvanus un domāt, kā kardināli mainīt esošo kārtību,» pārliecināts J. Endziņš. Viņš skaidro, ka sieviešu īpatsvars uzņēmumu pārvaldībā ir mazāks nevis diskriminācijas, bet tīri sadzīvisku apstākļu dēļ - lielākoties sievietes priekšroku tomēr dodot mājai un bērniem.
Arī personāla atlases speciālists Māris Silinieks Dienai bilst, ka «sievietes karjeru ietekmējošie faktori sniedzas tālu ārpus darbavietas».
«Sieviete ir tā, kura bieži uzņemas lielākās rūpes bērnu kopšanā. Tas vistiešākajā veidā atsaucas uz darba pieredzes pārtraukumiem - tāpēc sievietes karjeras kāpnes līdz tam pašam amatam, kurā vīrietis, «bērnkopības» netraucēts, uzrāpjas dažos gados, ir garākas. Sievietes karjeras iespējas būtu jāskata kontekstā ar dzimumu līdztiesību ģimenē. Arī pati sieviete sabiedrībā valdošu stereotipu dēļ neuzņemas pietiekamu iniciatīvu un izvirza piezemētākus karjeras mērķus,» norāda M. Silinieks, piebilstot, ka tā noteikti nav aktuālākā problēma, ko pētīt. «Šāda 50 tūkstošus vērta darba tirgus pētīšana vairāk atgādina ūdens liešanu «no tukša caurā». Dažkārt rodas sajūta, ka naudas tērēšana sākas no piešķirtās naudas summas un tad ir jāizdomā, kā lai to iztērē. Pretēji ir biznesa pasaulē, kad ir noskaidrota vajadzība un noteikts izmērāms mērķis, tiek meklēts lētākais un efektīvākais veids, kā to sasniegt.»