Gribējām, kā labāk...
1. Kaut kas līdzīgs notika kontekstā ar uzņēmuma Pasažieru vilciens jauno valdi. Jauno vilcienu iepirkuma samezglojumi ātri jāšķetina, tādēļ mums [politiķiem] nav laika normāli paskaidrot valdes personālo sastāvu, saprotiet taču mūs! Var jau saprast, tomēr jautājumi paliek - vai tad nebija jau savlaicīgi skaidrs, ka uzņēmuma iepriekšējā vadība «nevelk» (piemēram, Finanšu ministrija savas bažas pauda jau krietni sen)? Respektīvi, to vajadzēja nomainīt jau krietni sen, attiecīgi pietiktu laika jauno kandidātu pieteikšanai un nebūtu jāatsaucas uz nepieciešamību mēnešiem neizdarīto paveikt dažās dienās («līdz piektdienai». Notikušais apliecināja arī zināmu Vienotības, atvainojiet, aprobežotību. Pēc tam kad eleganti noairēti koalīcijas partneru priekšlikumi ostu pārvaldes jautājumos, vajadzēja jau nu būt spējīgiem prognozēt, ka Reformu partija (RP) gaidīs iespēju atspēlēties. Vēl vairāk - kāpēc bija jānostāda muļķa lomā RP pārstāvošais ekonomikas ministrs, kurš sabiedrību iepazīstina ar cēliem nodomiem uzlabot valsts uzņēmumu pārvaldi, un tikmēr gandrīz vienlaikus notiek kaut kas visnotaļ atšķirīgs, liekot apšaubīt Pavļuta ierosinājumu nopietnību?
Rezultāts šīm ēverģēlībām ir tāds, ka Roņa un jaunās valdes darbības tiks apšaubītas, tajās tiks meklēti zemteksti pat tad, ja nodomi būs vislabākie un rezultāti optimālie. Kaut gan konkrētā situācija ir specifiska (kaut vai tāpēc, ka ļoti šauram lokam ir adekvāta informācija, par ko tad īsti ir satraukta Eiropas Komisija un ko īsti papīros pamainījusi iepriekšējā valde), tomēr šis gadījums ilustrē elites kopējo stilu - netraucējiet mums strādāt, jo mēs labāk zinām, kas jādara!
Un ko teiks Vilks?
2. Aizvadītās nedēļas labā ziņa bija tā, ka izglītības ministrs un skolotāju arodbiedrības atradušas kompromisu jautājumā par pedagogu algu paaugstināšanu, turklāt var noprast, ka deķīti uz savu pusi izdevies pārvilkt arodbiedrībām. Patiesi nav žēl un labi, ka streiks netiks rīkots (Ķīļa sāktajām reformām tas nebūtu labs fons), tomēr smagais jautājums ir, vai šim kompromisam piekritīs arī budžeta kases glabātāja Finanšu ministrija (FM). Nelāgs precedents jau ir: Zemkopības ministrijas ar lepnumu (pamatoti) izziņotā atbalsta programma vietējiem lauksaimniekiem zemes iegādē iesprūda, cik noprotams, FM iebildumu dēļ. Līdzīgas bažas - lai arī te runa ir par pārsimt tūkstošiem, nevis miljoniem kā pedagogu algu gadījumā - ir par saprašanos, ko pagājušajā nedēļā panāca kultūras ministre un rakstniecības/grāmatniecības nozare.
Vai šiem memorandiem būs reāls segums? Runa jau nav par to, ka Vilks un viņa padotie būtu kaut kādi īpaši nenovīdīgi skopuļi. FM piesardzībā ir sava loģika - redzot, kas notiek eirozonā, grūti prognozēt, kas notiks ar eksporta tirgiem (attiecīgi nodokļu ieņēmumi) un naudas cenu (attiecīgi parāda pārfinansēšanas likmēm). Var gadīties, ka FM pēc X mēnešiem pamatoti - no šīs iestādes viedokļa - saka: ziniet, mums ātrāk jāsamazina parāds, jo likmes kļūst nejēdzīgas, tāpēc atvainojiet, bet vispirms līdzekļus novirzīsim tam (un no ilgtermiņa viedokļa tas būtu pareizi darīts). Bet - virknei profesionālo grupu nozaru ministri būs devuši solījumus, kas nu netiks pildīti. Ko šāda nepatīkama scenārija gadījumā darīt? Pirmkārt, normāli komunicēt ar iesaistītajām pusēm, lai lēmumi nav negaidīti un neizskaidroti. Otrkārt, pat ja budžeta iespējas pasliktinās, diez vai izdevumu daļā neatradīsies pozīcijas, kurās cirpieni būtu pieņemamāki nekā solījumu pārkāpšana.
Gribējām, kā labāk... vēlreiz
3. Nevar teikt, ka valdība necenšas atvieglot dzīvi uzņēmējiem. Piemēram, aizvadītajā nedēļā uzzinājām, ka turpmāk ļaunprāšiem būs krietni grūtāk blēdīties, iešķiebjot Uzņēmumu reģistrā nepareizas ziņas par uzņēmumā X notiekošo (izmaiņas vadībā utt.), kas šī uzņēmuma reālos īpašniekus vai vadītājus nostāda neapskaužamā situācijā. Tas ir labs Tieslietu ministrijas darbs - mazliet par ilgu tapināts, un tomēr. Ne mazāk laba iecere pirms kāda laika dzima Finanšu ministrijā - radīt uzņēmumu t. s. balto sarakstu, kura jēga būtu: ja tu pret valsti izturies nevainojami, valsts nāk pretī, piemēram, paātrinot pārmaksāto nodokļu atmaksu, mazāk tērējot tavu laiku ar pārbaudēm utt. Diemžēl, šonedēļ ieraugot kritērijus tam, lai uzņēmums iekļūtu balto un pūkaino saimē, jāsecina, ka tas nespīd nedz nelieliem, nedz nosacīti jauniem uzņēmumiem, pat ja tie ir pilnīgi paraugbērni. Labi, var it kā saprast, ka valstij svarīgāk labās attiecības veidot vispirms ar lielajiem uzņēmumiem, kas objektīvi ir lielāki nodokļi maksātāji. Tomēr no morāles viedokļa tas ir graujoši, jo dod signālu daudziem uzņēmumiem, ka nav vērts būt priekšzīmīgiem, jo to novērtēs tikai tuvinieki un pastarajā tiesā.
Šonedēļ
Latvijas augstāko amatpersonu darba kārtību šonedēļ lielā mērā noteiks Gruzijas prezidenta vizīte Latvijā un ar to saistītie pasākumi (lai gan jāatzīst, ka ne mazāk svarīga būs mūsu dienvidu kaimiņu ārlietu ministra ierašanās un sarunas - Latvijai un Lietuvai kopīgu aktuālu jautājumu netrūkst). Ņemot vērā skandālu ar angļu valodas centralizēto eksāmenu pagājušajā nedēļā, centralizēto eksāmenu norises jautājumu iekļaušana Saeimas attiecīgās komisijas darba kārtībā (29. maijs) ir loģiska; ne mazāk karstas solās būs debates Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā par Latvijas zinātniekiem būtiskajiem grozījumiem Zinātniskās darbības likumā. Savukārt Sabiedrības veselības apakškomisija diskutēs par citu karsto jautājumu - Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta attīstības plānu. Lai gan kaislības ap Kultūras ministriju ir mazliet pieklusušas, var pieļaut, ka Valsts kontroles atzinumi par ministrijas un tai padoto aģentūru darbību izraisīs dzīvu interesi (Publisko izdevumu un revīzijas komisija, 30. maijs). Neapšaubāmi uzmanības centrā būs notiekošas ap vērienīgo pasažieru vilcienu pasūtījumu, savukārt zināmai sabiedrības daļai noteikti būs ko teikt saistībā ar nedēļas nogalē gaidāmo seksuālo minoritāšu praidu.