Tik tikko valsts sekretāru sanāksmē izskatīts noteikumu projekts, kas paredz izveidot jaundzimušo reģistru, lai identificētu un novērtētu perinatālās mirstības riskus un ļautu izvērtēt nepieciešamos pasākumus mātes un bērna veselības uzlabošanai valstī kopumā. Kā Dienai paskaidroja ministrijā, dati par jaundzimušajiem atspoguļo problēmas grūtniecības novērošanā un dzemdību palīdzības sniegšanā, kas ļaus noteikt turpmākās veselības politikas prioritātes. Savukārt jaundzimušo mirstības izvērtējums saistībā ar dzimšanas apstākļiem un perinatālajiem veselības stāvokļiem palīdzēs noteikt veicamos pasākumus mirstības samazināšanai. Diemžēl, pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem, perinatālās mirstības rādītāji Latvijā joprojām ir augsti. Kā Dienai norādīja SPKC pārstāve Edīte Tettere, kopš 2011. gada, kad perinatālās mirstības koeficients bija 9,3 bērni uz 1000 dzīvi un nedzīvi dzimušajiem, to izdevies samazināt, un pērn šis rādītājs bija 7,3 bērni. Bet joprojām tas nozīmē, ka katru gadu Latvijā mazliet vairāk nekā 100 mazuļu piedzimst nedzīvi vai nomirst drīz pēc dzemdībām.
Par šāda reģistra nepieciešamību pārliecināta ir Rīgas Dzemdību nama galvenā ginekoloģe Dace Rezeberga, tāpēc šāda veida dati jau uzskaitīti kopš 2000. gada. Attiecīgi tiek apkopota informācija par māti, mātes slimībām, grūtniecības gaitu, komplikācijām, dzemdībām, jaundzimušo utt. Turklāt nemitīgi reģistrs tiek uzlabots. Problēmas gan šobrīd esot ar datu izsekojamību. Respektīvi, visa informācija par māti un jaundzimušo tiek aizpildīta Dzemdību nodaļā, bet, piemēram, ja bērns slimības gadījumā tālāk tiek nodots citiem speciālistiem citās ārstniecības iestādēs, datu plūsma pārtrūkst. To varētu atrisināt e-veselības ieviešana, nodrošinot datu izsekojamību un pārskatāmību. Informācija būtu pieejama pat par tādām lietām, kā noritējusi grūtniecība, kādas bijušas dzemdības un kad bērns sākts barot ar krūti. Tādējādi patlaban var teikt, ka esošā reģistra potenciāls līdz galam nav izmantots, uzskata D. Rezeberga.
Arī VM pārstāvis Oskars Šneiders Dienai apstiprināja, ka attiecībā uz mātes veselību un jaundzimušo statistiku dati, protams, esot vākti jau līdz šim, bet nav bijis vienuviet atrunātas kārtības, kā to darīt. Tāpēc jauni būs noteikumi, bet ne pašas statistikas vākšana un analīze. Kā līdz šim ārstniecības iestādes, kurās ir dzemdību nodaļas, apkopos statistiku par mātes un jaundzimušā veselības stāvokli un iesniegts to SPKC, kas nodarbojas ar statistikas apkopošanu un analizēšanu. Tagad gan paredzēts, ka no 2017. gada datu ievade tiks nodrošināta tikai e-vidē.