Nauda kultūrai tiek dalīta Kultūrkapitāla fondā (KKF) - tur Literatūras nozares padome ne vasaras, ne rudens konkursā naudu žurnālam nepiešķīra. Jāņem vērā, ka literatūras nozarei kultūrkapitālā ir atvēlēts maz naudas (protams, šogad KKF kopumā tika nogriezts neatbilstoši milzīgs finansējuma procents), savukārt projektu pieteikumu bija ārkārtīgi daudz (summa, kas tika sadalīta literatūras nozarē pēdējā konkursā, bija apmēram devītā daļa no pieprasītā finansējuma, un literatūras nozarei tika iemērīta mazāk nekā desmitā daļa no pēdējā konkursa kopējā finansējuma). Māksliniekiem, teatrāļiem, mūziķiem izdevās saglabāt savus periodiskos izdevumus, bet literātiem, kuriem publicēšanās ir galvenais izpausmes veids, ne. Bet kur tad jaunie teksti tiks publicēti? Satori nav Karoga alternatīva - gan intereses, gan publika daudz šaurāka un specifiskāka, turklāt interneta publikācijas saglabāšanas iespēju nozīmē ir daudz gaistošākas. Ja vēsturnieki pēc 50 gadiem gribēs uzzināt kaut ko par literārajiem procesiem 2010.gadā, viņus gaida pārsteigums (Surprise!) - nekas neliecina, ka būs kāds medijs, kas fiksēs šā laika literāros procesus kopumā. Varētu uzdot jautājumu, vai tomēr nav notikusi kāda kļūda? Pat ja visi vienojas, ka žurnāls Karogs nav vajadzīgs, vai ir skaidrs, kas ir vajadzīgs un kas notiks, kamēr kāds izdomās, kas ir vajadzīgs. Varbūt varēja iejaukties Kultūras ministrija, bet to Karoga vai literatūras nozares liktenis, visticamāk, neko daudz neinteresē (par to liecina kaut vai ministra izteiktais priekšlikums par mūža stipendijām atvēlētās naudas pārdalīšanu par labu Karogam, kas bija vai nu joks, vai ļauns joks). Vēl būtiskāks jautājums ir, kā nācies, ka tās Latvijas kultūras parādības, kuras uzskatām par valstiski nozīmīgām un kultūras ilgtspējīgai attīstībai vajadzīgām, ir tik totāli atkarīgas no valsts atbalsta? Vai tiešām vienīgais veids, kā kultūras avīzēm, žurnāliem, muzejiem, festivāliem, mākslas centriem izdzīvot, ir izdabāt vienam vai otram politiķim, lai tas kaut kādu savu interešu vai iegribu rezulatātā piekristu to lobēt? Ja tā, tad patiešām kultūras cilvēkiem nekas neatliek, kā izpatikt un censties piesaistīt kāda aizbildņa uzmanību ar savu dejošanu, dziedāšanu, deklamēšanu un plakātu zīmēšanu. Manuprāt, šī krīze arī uzskatāmi parāda, cik politiski vāja ir kultūra un zinātne Latvijā - vienaldzīga publika, nevarīgas ministrijas, daudz runu un strīdu pašu starpā, maza spēja kaut ko ietekmēt.
Par Karogu
Tā vien izskatās, ka diskusijas ap literāro žurnālu Karogs tuvojas noslēgumam, un ir pamats domāt, ka valsts atbalsta žurnālam nebūs. Tas nozīmē, ka žurnāla turpmākā pastāvēšana ir zem lielas jautājuma zīmes. Rakstnieki tāpēc, protams, nepārstās rakstīt, tomēr Karogs ir/bija būtisks elements, kas saista jaunos un vecos rakstniekus, nākamos rakstniekus un profesionāļus, literatūras vēsturniekus un kritiķus, jaunos rakstniekus un viņu nākamos izdevējus, literātus un skolēnus, kuru literatūras skolotāji (līdz šim) pasūtīja skolām žurnālu, sekoja līdzi literatūras aktualitātēm un kaut vai varēja izvēlēties, kuru dzejnieku uzlūgt uz Dzejas dienām un kuru ne.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.