2009. gadā peldvietu monitorings par valsts līdzekļiem tika veikts 276 peldvietās, arī Ķīšezerā, bet kopš 2010. gada naudas trūkuma dēļ ūdeni pārbauda tikai 46 oficiālajās peldvietās Latvijā, skaidro Veselības inspekcijas preses sekretāre Dace Vīksna. Peldvietu Ķīšezerā, kurā atpūsties iecienījuši daudzi rīdzinieki, uztur pašvaldības SIA Rīgas meži (RM). Lai arī oficiālās peldvietas statusa tai nav, RM valdes loceklis Andrejs Kondratjuks saka, ka visu citu, kas atkarīgs no RM, uzņēmums peldvietas labā ir izdarījis: iekārtotas ģērbtuves, strādā glābšanas stacija, pērn pludmalē nobērtas smiltis, kas izceltas no ezera, padziļinot laivu piestātni ūdenspolicijai. Pēc Dienas izrādītās intereses vakar A. Kondratjuks uzrakstīja iesniegumu Rīgas domes izpilddirektoram Jurim Radzevičam, lūdzot sakārtot jautājumu par Ķīšezera peldvietas statusu un nodrošināt regulāras ūdens analīzes. J. Radzevičs apliecināja, ka pašvaldība par saviem līdzekļiem veiks ūdens analīzes ne vien Ķīšezerā, bet arī dažās citās neoficiālajās peldvietās. Viņš skaidro, ka Ministru kabineta noteikumi mainoties bieži un pēdējo grozījumu dēļ pašvaldība bijusi spiesta Ķīšezeru kā oficiālu peldvietu slēgt (šeit nav, piemēram, atsevišķas peldvietas bērniem), taču dome meklēs risinājumus, kā atgūt Ķīšezera peldvietas oficiālo statusu. Savukārt Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) bija pārliecināts, ka Ķīšezerā ir oficiāla peldvieta, taču, uzzinājis, ka šāda statusa šai pludmalei nav, solīja pārbaudīt, piebilstot: «Tur tik un tā ir tīrs.» Lūgts paskaidrot, kā viņš to noteicis, mērs atbildēja: «Vizuāli.»
«Par viena parauga laboratorisko izmeklēšanu jāmaksā aptuveni 20 latu. Izmaksas atkarīgas no izvēlēto rādītāju daudzuma. ES direktīva par peldvietas ūdens kvalitātes pārvaldību nosaka, ka minimālais paraugu skaits ir vismaz četri, lai izdarītu secinājumus par ūdens kvalitāti peldsezonā,» norāda D. Vīksna. Tātad Rīgas domei, lai pārbaudītu Ķīšezera ūdens kvalitāti, vajadzētu tikai ap Ls 80. Analīzēs nosaka fekālā piesārņojuma indikatoru, piemēram, zarnu enterokoku klātbūtni ūdenī. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve Kristīne Barševska norāda, ka likums uzliek par pienākumu pašvaldībām noteikt kārtību, kādā izmantojami meži un ūdeņi, kā arī veicināt veselīgu dzīvesveidu: «Tāpēc uzskatām, ka Ķīšezera peldvietas apsaimniekotājam vai pašvaldībai, ievērojot labas pārvaldības principus, ir pienākums veikt monitoringu par saviem līdzekļiem. Pretējā gadījumā pašvaldības atbildība ir informēt iedzīvotājus par iespējamiem riskiem, izmantojot šo neoficiālo peldvietu.» Pašvaldībai ir tiesības iesniegt priekšlikumu iekļaut Ķīšezeru oficiālo peldvietu sarakstā, ko izvērtēs gada beigās.