Nokavēt nevar
Diemžēl tendence neveikt pilnu vakcinācijas kursu vērojama ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs, kur apmēram 10% meiteņu nesaņem trešo poti. To var skaidrot ar pusgadu garo intervālu starp 2. un 3. vakcīnas devu - iespējams, meitenes šajā laikā piemirst, ka vakcinācijas kurss nav pabeigts. Medicīnas darbinieki, protams, arī ne vienmēr spēj izsekot pacientēm. Šajā gadījumā atbildība ir jāuzņemas abām pusēm - gan pacientiem, kuriem ir jāseko līdzi ierakstiem savā vakcinācijas pasē, gan mediķiem, kuriem ir jāatgādina pacientēm par vakcināciju. Taču īpaši gribu uzsvērt to, ka no 2. vai 3. vakcīnas devas ievadīšanas, ja tā piemirsta vai nokavēta, nav pilnībā jāatsakās, bet gan tā jāturpina, tiklīdz rodas iespēja. Tas pats attiecas arī uz meitenēm, kurām 2010. gada 1. septembrī, kad Latvijā tika sākta HPV vakcinācija, bija 12 gadu, bet kuras dažādu iemeslu dēļ tolaik nevakcinējās. Šīm meitenēm arī patlaban ir iespēja saņem šo valsts apmaksāto vakcīnu.
Ārsti skolās skaidros
Dati par aktīvo vakcināciju pret HPV mūsu valstī mediķus, protams, iepriecina. Līdzīgi vakcinācijas aptveres rādītāji pret HPV ir arī citās Eiropas valstīs, kur šī vakcīna iekļauta valsts imunizācijas kalendārā: Itālijā - 56%, Holandē - 58%, Spānijā - 64%. Taču līdz Dānijas paraugam, kur vakcinācijas aptvere ir 79%, vai Lielbritānijai ar 80% un Portugālei ar 84% Latvijai vēl ir kur tiekties.
Kā problemātisku vietu Latvijā var minēt Rīgu un Rīgas reģionu, kur vakcinācijas nosegums ir viszemākais - 42%. Pārsteidzoši, ka Rīgā, kur meiteņu vakcinācija tiek veikta skolās, situācija ir vismazāk iepriecinoša. Turklāt latviešu skolās vakcinācijas aptvere ir augstāka nekā mazākumtautību skolās, kur vakcinācijas nosegums ir tikai mazliet virs 30%. Šī situācija varētu būt skaidrojama ar dažādajām informācijas telpām - krieviski runājošā sabiedrības daļa daudz informāciju smeļas Krievijas medijos un Latvijas krievvalodīgajos medijos, kur par HPV vakcināciju atrodama nepietiekama informācija.
Lai labotu šo situāciju, Ginekologu asociācija ir vērsusies Rīgas domes Izglītības departamentā. Sadarbības rezultātā ir tapis piedāvājums veikt izglītojošo darbu Rīgas skolās, piesaistot ginekologus rezidentus. Ja skolas izrādīs interesi, apmācīts ginekologs dosies uz izglītības iestādēm, lai skaidrotu meiteņu atbilstošā vecumposma attīstības īpatnības, higiēnas jautājumus, arī slimību profilakses nozīmi.
No ērču encefalīta - viena, no dzemdes kakla vēža - deviņas nāves gadā
Lai sniegtu skaidrojumu par HPV vakcīnu, mēdzu minēt līdzību par dzemdes kakla vēzi un ērču encefalītu - slimību, pret kuru Latvijā cilvēki aktīvi vakcinējas par savu naudu, jo valsts imunizācijas kalendārā pote pret to nav iekļauta. No 10 000 cilvēkiem Latvijā ar ērču encefalītu ik gadu saslimst deviņi, bet viens cilvēks mirst. No 10 000 sievietēm, kurām ir intīmas attiecības, dzīves laikā ar cilvēka papilomas vīrusu jeb HPV saskaras 80%. Par laimi, divu gadu laikā 80% gadījumu šis vīruss sieviešu organismu atstāj bez nopietnām sekām. Diemžēl 16 sievietes saslimst ar HPV vīrusa izraisīto dzemdes kakla vēzi, un deviņas no viņām ik gadu mirst. Vai šie skaitļi nav gana iespaidīgi, lai ikviena māte padomātu - ja es varu savam bērnam izdarīt ko labu, tad tas ir vakcinēt viņu pret HPV vīrusu un pasargāt no dzemdes kakla vēža riska. Tad nebūs jāpiedzīvo tādi gadījumi, ka 24 gadus vecai meitenei, kurai dzīves laikā bijuši tikai divi partneri, tiek atklātas dzemdes kakla izmaiņas jeb CIN2 un CIN3 un ir nepieciešama nopietna ārstēšana. Pēc 30 gadu vecuma sievietei vajag izvēlēties dzemdēt vēl kādu bērniņu, nevis daudzus gadus ziedot dzemdes kakla vēža ārstēšanai tikai tāpēc, ka pusaudzes gados netika izmantota iespēja vakcinēties pret HPV.