Šādos gadījumos R. Rozentāls strikti norādot, ka Transplantācijas centrā nestrādā orgānu piegādes starpnieki, bet mediķi, kuri operē. Tikai tādās atpalikušās valstīs kā Moldovā, Ukrainā, Pakistānā, Filipīnās, Indijā, Kolumbijā eksistē nelegāli kantori, kur var vienoties par nieres cenu. Šādi iegūtās nieres gan pēcāk radījušas komplikācijas, jo pacienti pārmantojuši dažādas infekcijas, pat AIDS. Pēc kādas nieres pārdošanas Moldovā izcēlies skandāls, jo donors nav bijis apmierināts ar cenu.
Klibo gramatika
«Orgāniem nav cenas un nevar būt, tas ir princips,» R. Rozentāls lūdz nepievērst uzmanību krīzes laika nodevai - nieru pārdevējiem. Tas neesot nopietni. Bieži vien viņi naudu gribot uzreiz un tad, kad jānāk uz pārbaudēm, nozūdot. Lai secinātu, vai niere derēs konkrētajam cilvēkam, saderības noteikšanai vajadzīgs teju gads, un to pārbauda pēc padsmit parametriem. Tieši pārbaudē ātri vien kļūstot skaidrs, kad lieta saistīta ar pārdošanu. Tad izpētes procesu aptur.
Varbūt pacienti, kuri gaida garā rindā pēc nieres, būtu laimīgi samaksāt jebkādā veidā, lai tikai izglābtu savu dzīvību? R. Rozentāls norāda, ka nieres atrašana ir paša pacienta uzdevums. Ja gribēs - ieies interneta sludinājumos un sameklēs vai arī paši ieliks sludinājumu, ka meklē donoru.
Portālā zip.lv nav nieres meklētāju, taču ir piedāvātāji. «Pardodu savu nieri-pilnigi nopietni-cana 15.000 lvl,» raksta Vova50. Uzrunāts viņš e-pastā skaidro, ka vēlas pārdot nieri tāpēc, ka iestājusies krīze un ļoti vajadzīga nauda. Cena esot runājama, taču ne zemāka par 10 000 latu. Nopietna pircēja patlaban gan neesot: kāds solījis ap 15 000, taču vairs nerakstot. Arī Zila_bella, kura nieres cenu nenosauc, kā pārdošanas iemeslu min parādu nomaksāšanu.
Aptaujātajiem nieru pārdevējiem ir kāda kopīga iezīme - klibo gramatika. Piemēram, Niere11 savā sludinājumā raksta: «Pārdošu savu nieri, esu veselīga» un pēcāk e-pastā stāsta: «Pati esu no Lielvardes, te nevienam nevajag.» Par nieri interesējoties vairāki cilvēki, piedāvājot, sākot no pāris tūkstošiem un uz augšu, taču «es protams gaidu aukstako piedavajumu».
Cilvēki, kuri rindā nieri gaida vairākus gadus, atzīst, ka par šādiem sludinājumiem zina un labprāt maksātu par nieri, ja vien būtu nauda. «Varu derēt, ka tie, kuriem vajag un spēj maksāt, jau ir nopirkuši,» uzskata viens no viņiem. Vienīgais variants ir gaidīt uz mirušo donoru nierēm, jo savu radu loku viņi ir apzinājuši - nav rasta atsaucība vai nav bijusi nieru saderība.
Varētu ietaupīt
Kļūt par orgānu donoru iespējams, ar pasi aizejot uz Pilsonības un imigrācijas departamentu un parakstot speciālu dokumentu. Pērn tie bija ap 70 cilvēku, savukārt dzīvie donori - tikai seši. R. Rozentāls lēš, ka patlaban Latvijā kļūt par orgānu donoriem piekrituši nedaudz mazāk kā 0,1% iedzīvotāju. Salīdzinot ar citām valstīm, tas ir ļoti maz.
Eiropā 2008. gadā 18% no visiem donoriem bijuši dzīvie. Dzīva donora nieres ziedošana izplatīta arābu valstīs. Vislabākā situācija transplantācijas jomā ir Norvēģijā, Nīderlandē, Šveicē un Spānijā.
Savukārt ASV 2008. gadā bijušas 10 550 transplantācijas no mirušu cilvēku orgāniem, 6000 - no dzīviem. Ideāla sistēma esot Spānijā, kur ir visvairāk nieru transplantāciju Eiropā uz miljonu iedzīvotāju - 34,2. Salīdzinājumā Latvijā uz miljonu - 15. Spānija esot savlaicīgi sapratusi, ka ārstēšana ar mākslīgo nieri ir daudz dārgāka, tāpēc investējusi veselības aprūpē - Madridē esot speciāls birojs, kur diennakti konsultē radiniekus un pacientus par transplantēšanas iespējām.
Latvijā trīs gadu ilga mākslīgās nieres operācija un ārstēšana pacientam izmaksā ap 35 000 latu, bet no donora iegūtas - ap 22 000. Kopumā vienas nieres transplantācija palīdz ieekonomēt vidēji 50 000 latu. Uz to norāda arī cilvēki, kuri gaida nieri, iesakot Transplantācijas centram vairāk rosināt cilvēkus kļūt par orgānu donoriem - gan novēlot savus orgānus pēc nāves, gan uzrunājot tos, kas internetā savus orgānus piedāvā par naudu. Iespējams, kāds no gadījumiem būšot saprātīgs, nevis tikai ākstīšanās.