Šajā rudenī Bārbra Streizande sniedz 12 koncertu ASV un Kanādā. Par turnejas centrālo notikumu kļuva divas uzstāšanās Bruklinā - Ņujorkas rajonā, kurā dzimusi un augusi Barbara Džoana Streizande un kurā viņa nav dziedājusi kopš astoņu gadu vecuma. Programma Back to Brooklyn/Atpakaļ Bruklinā tika pieteikta kā visu laiku izcilākās amerikāņu skatuves un ekrāna mākslinieces ilgi gaidītā atgriešanās mājās.
«Jaunībā es atstāju Bruklinu, lai dotos īstenot savus sapņus, taču Bruklina nekad nav atstājusi mani,» dziedātāja saka trīs stundas ilgā koncerta sākumā. Bārbrai Streizandei ir 70 gadu, savā priekšnesumā viņa sludina nevīstošu, pārlaicīgu vecmodīgumu. Viņa dzied un runā. Atceras, kā strādājusi Bruklinas ķīniešu restorānā un gājusi skatīties filmas greznajā franču baroka stilā veidotajā kinoteātrī Loew's Kings. Atceras, kā smaržojušas šīs ielas: «Bruklinas ielas un asfalts visu laiku tvaikoja, un, kad es devos kaut kur citur, man bija alerģija pret svaigu gaisu.» Streizande ir amerikāņu estrādes zelta laikmeta pēdējā ģeniālā stāstniece - šajā zvaigznājā spīdējis arī Frenks Sinatra un Džūdija Gārlenda.
Ideāli niansētās garīgās vertikāles
Bārbra Streizande nav sajūsmā par skatītājiem, kuri sēž pirmajā rindā. «Šie cilvēki ir ļoti dīvaini - varbūt tāpēc, ka samaksājuši tik daudz. Es no skatuves diemžēl redzu tikai pirmo rindu!» māksliniece saka tiem, kuri viņu vēro no daudz lielāka attāluma. Šovā, kas notiek Bruklinas jaunuzceltajā arēnā Barclays Center, ir klāt 18 000 klausītāju.
Koncerts, kurā dziedātāju pavada 60 mūziķu orķestris, pārsteidz ar fenomenālu apskaņošanas kvalitāti. Skaņa ir tīra, dzidra un maiga, kas ideāli atbilst Bārbras Streizandes mūzikas stilam. Šķiet, ka viņa vispār dzied bez mikrofona, turklāt lielais orķestris spēlē pieklusināti un uzmanīgi. Bārbra Streizande ir slavena ar savu artikulāciju un dikciju - ar to, kā viņa izdzied katru vārdu. Viņa pati ir radījusi estrādes dziedāšanas vislabākās tradīcijas, kuras apvieno mūzikla un operas vokālās tehnikas, Streizandes diskogrāfijā ir albums Classical Barbra (1976), kurā viņa ierakstījusi klasisko mūziku.
Dziedātājas balsī ir jaušamas vecuma pazīmes: gaišās, vieglās augšas, ar kurām Bārbra Streizande «šāva» 70.-80. gados, ir pazudušas, balss kļuvusi raupjāka un zemāka, taču tas joprojām ir unikāls mūzikas instruments ar perfektu intonāciju un niansējumu. Viena lieta ir mākslinieces tehniskās dotības, pavisam cita - spēja ar šīm dotībām būvēt «garīgās vertikāles», piepildīt mūziku ar sajūtām, un nevis ar nostalģiskām, bet tādām, kādas eksistē ārpus laika. Pati Streizande ar visu savu vecmodīgumu un Brodvejas meldijām sirdī ir ārpus laika.
Koncertā viņa dzied Kola Portera, Ērvinga Bērlina, Leonarda Bernsteina, Mārvina Hemliša un Džūla Staina kompozīcijas. Dziedošās aktrises karjerā Bārbra Streizande ir satuvinājusi Brodveju un Holivudu, taču uz skatuves viņa dzied pirmajā personā un netēlo - visa teatralitāte dīvas sniegumā ir absolūti personalizēta, tā ir viņas šā brīža realitāte. Tā ir viņa pati, tik melanholiska, romantiska un smieklīga, taču ne sentimentāla. Džeza balādes Streizande pārvērš par klusiem psiholoģiskiem trilleriem. Viņa atgādina, ka ne tikai mīlestība, laime un prieks, bet arī rūgtums, bezcerība, alkas un izmisums ir visspilgtākās krāsas cilvēka emociju un sajūtu panorāmā un bez tām dzīve nevar būt pilnīga.
Uz slavas virsotnēm ar liftu
Vēl viena Bārbras Streizandes iecienītākā krāsa ir pašironija. Koncertā viņa atbild uz «improvizētiem» publikas jautājumiem. Kādas vēl virsotnes jūs vēlētos iekarot? «Kādas tur virsotnes! Es knapi varu uzkāpt pa kāpnēm - jūs taču redzat, ka mani uz skatuves paceļ lifts.» Vai esat dzirdējusi, ka jaunās zvaigznes savos priekšnesumos izmanto fonogrammu? «Jā, esmu dzirdējusi. Piedodiet, ka es neprotu uzstāties fonogrammas pavadījumā un šovakar dziedāšu dzīvajā.»
Uz neuzdoto jautājumu - Bārbra, kāda jūs esat patiesībā? - pārliecinošāko atbildi sniedz mākslinieces dēla Džeisona Gūlda parādīšanās uz skatuves. Kā jau katra ebreju māte, savu dēlu Bārbra Streizande mīl neprātīgi un to neslēpj, pat lepojas ar to. Mazulim ir 45 gadi, bet viņš izskatās divreiz jaunāks. Mamma un dēls dzied duetā, pēc tam Džeisons uzstājas solo. Viņam ir laba estrādes vokālista balss, un nesen jaunais talants izdevis savu pirmo minialbumu (jasongouldmusic.com). «Man ir tik skaists dēls!» - Bārbra staro.
Viņa paziņo, ka šis ir 84. koncerts viņas dzīvē. Skaitlis ir niecīgs - citas zvaigznes vienā turnejā sniedz vairāk par 100 šoviem. Streizande ar koncertēšanu nekad nav aizrāvusies, viņai daudz labāk ir paticis strādāt ierakstu studijā. Tam ir arī konkrēts iemesls: mūziķe guva dziļu psiholoģisku traumu, kad 1967. gadā, uzstājoties Ņujorkas Centrālajā parkā, aizmirsa dziesmas vārdus. Pēc tam Bārbra nekāpa uz skatuves 27 gadus.
Viņas šovs ir ekskluzīva prece. «Man patīk sēdēt mājās, skatīties televizoru vai rušināties dārzā,» skaidro Bārbra Streizande. Paralēli dārza darbiem viņa rūpīgi sargā savu mantojumu un tēla neaizskaramību - pat YouTube arhīvā jūs neatradīsiet daudz Streizandes koncertierakstu.
Līdz turnejas beigām ir palikuši seši šovi (datumi - barbrastreisand.com). Šis ir tas gadījums, kad redzētā koncerta vērtība ar laiku tikai pieaug - jo vairāk es domāju par vienu oktobra vakaru, kas tika pavadīts Bruklinā kopā ar Bārbru Streizandi, jo vairāk tas mani aizrauj.