EP vēlēšanas notiks 24. maijā; tas var palielināt aktivitāti. Iepriekš vēlēšanas bija jūnijā, kad bija sācies atvaļinājumu laiks. Latvijā 2009. gadā reizē ar EP vēlēšanām tika rīkotas arī pašvaldību vēlēšanas, tāpēc aktivitāte bija samērā augsta - 53,6%. Kad Latvijā 2004. gadā pirmo reizi vēlēja EP, bija pieteikti 16 kandidātu saraksti. Deviņas mūsu valstij atvēlētās vietas togad sadalīja piecas partijas. Ar negaidīti labu rezultātu startēja Tēvzemei un brīvībai/LNNK, no kuras uz Briseli aizbrauca četri deputāti, no tiem uzticīgs partijai palicis vairs tikai EP deputāts Roberts Zīle. Taču pirmo reizi viņa pozīcijas vairs nav tik stabilas, jo Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) iekļāvusi sarakstā arī tieslietu ministri Baibu Broku, kurai ir lielākas iespējas izmantot tribīni.
No Jaunā laika 2004. gadā EP ievēlēja divus, no PCTVL, Tautas partijas un Latvijas ceļa - pa vienam deputātam. Aiz svītras palika Tautas saskaņas partija un LSDSP ar 4,7%, ZZS ar 4,2%, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Par vienu sarakstu vairāk bija 2009. gada vēlēšanās, kad pārstāvniecību EP ieguva seši politiskie spēki, bet tie saņēma tikai divus vai vienu mandātu katrs. Aiz svītras atkal palika LSDSP un ZZS, kā arī Libertas.lv un Tautas partija, kuru sarakstos bija EP deputāti. Tas liecina, ka arī šogad būs nopietna spēkošanās un daudz ko var izšķirt ne tikai kampaņas un sarakstu līderu prasmes, bet arī tas, kā partijām izdosies mobilizēt savus vēlētājus piedalīties vēlēšanās, cik daudz balsu ietekmīgākajiem politiskajiem spēkiem atņems jaunie spēlētāji, piemēram, partija Latvijas attīstībai ar Andreju Žagaru saraksta galvgalī.
Vienotība sarakstu plāno apstiprināt 15. februārī domes sēdē. Daudzmaz skaidri zināms, ka ar otro numuru tajā būs EP deputāte Sandra Kalniete, pēc viņas - bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Nākamās trīs vietas dalīs EP deputāti Krišjānis Kariņš, Kārlis Šadurskis un Inese Vaidere. Bijušais TB/LNNK līderis Jānis Straume, kura laikā šī partija uzvarēja EP vēlēšanās, atgādināja, ka pēc tam vismaz četrus mēnešus partija saglabāja augstu reitingu, tāpēc šoreiz labi rezultāti EP vēlēšanās partijām var uzlabot tos arī sacensībā par Saeimas krēsliem. Ceturtdien arī Reformu partija (RP) izlems, vai startēt uz EP. Tā varētu izšķirties starp divām izvēlēm. RP var piedalīties vēlēšanās bijušā ekonomikas ministra Daniela Pavļuta vadībā vai arī tajās nestartēt un aicināt savus vēlētājus balsot par V. Dombrovski, atsaucoties uz partiju tuvināšanos.
Arī Saskaņas centrs (SC) plāno kandidātu sarakstu apstiprināt 15. februārī domē, informēja SC līderis Nils Ušakovs. Viņš atgādināja, ka SC un Alfrēda Rubika vadītā Latvijas Sociālistiskā partija pirmo reizi startēs atsevišķi. SC komandas līderis būs Saeimas deputāts Boriss Cilevičs. Kampaņā plānots uzsvērt sociāldemokrātiskās idejas un gūt pārstāvniecību ideoloģiski radniecīgajā EP partiju grupā. SC cer uz sev lojālo vēlētāju, taču arī kreisajā spārnā ir paredzama konkurence - ne tikai ar A. Rubiku un EP deputāti Tatjanu Ždanoku, bet, iespējams, ar vēl kādu sarakstu. Atgādināt par sociāldemokrātu idejām plāno arī LSDSP, kuras valdes loceklis Jānis Dinevičs apstiprināja nodomu veidot sarakstu uz EP vēlēšanām, pieļaujot, ka pats varētu startēt tā galvgalī.
Zaļo un Zemnieku savienības saraksta līderis būs Saeimas deputāts Andris Bērziņš, kuram var palīdzēt arī vārda un uzvārda sakritība ar Valsts prezidentu. Ar otro numuru plānots pieteikt diplomāti Ivetu Šulcu, kurai ir darbam EP atbilstoša profesionālā pieredze. Taču ZZS vadība un arī vietējie līderi atbalstu ir snieguši Saeimas deputātei Ivetai Grigulei, kā liecina viņas vārdā izplatītā avīze. Tiesa, tā pastkastītēs nokļuva pāris dienu pirms priekšvēlēšanu kampaņas oficiālā sākuma. Viens no ZZS līderiem Augusts Brigmanis sacīja, ka tā ir bijusi I. Grigules individuālā kampaņa, bet tagad ZZS aktivitātes koordinē un vienlaikus ir sākusi arī Saeimas vēlēšanu kampaņu, jo pie vēlētājiem gan EP, gan Saeimas vēlēšanu kandidāti dodas kopā.