Šie objekti, kā norāda Rēzeknē, veicinājuši ne vien vietējo iedzīvotāju pašapziņu un reģiona prestižu, bet arī ievērojami uzlabojuši pilsētas tūrisma statistiku. Tomēr, lai Rēzeknē izaugsme turpinātos, pilsētas vadībai vēl daudz darāms - nepieciešams veicināt uzņēmējdarbības vides attīstību, radīt jaunas darba vietas, sakārtot pilsētas infrastruktūru, kā arī iekustināt līdz šim gauso daudzdzīvokļu namu renovēšanu.
Spētu tikai izdzīvot
Kā liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija, kopš 2004. gada Rēzeknes pilsēta kopumā piesaistījusi aptuveni 84 miljonus eiro lielu ES struktūrfondu finansējumu. Par šo naudu realizēti vairāki nozīmīgi projekti, tajā skaitā veikta vērienīgā Atbrīvošanas alejas rekonstrukcija. Latgales Reģionālās televīzijas žurnāliste Lāsma Zute maģistrālās ielas rekonstrukciju uzskata par vienu no svarīgākajiem projektiem pilsētā, jo iepriekš Atbrīvošanas aleja bijusi katastrofālā stāvoklī - L. Zute atminas, ka pavasarī, nokūstot sniegam, skatam pavērušās neskaitāmas bedres, kurās mašīnas pazaudējušas riteņus. Par ES finansējumu rekonstruētas arī citas svarīgākās ielas, to skaitā Stacijas iela, kā arī uzbūvēts satiksmes pārvads un atjaunota Gājēju iela.
Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševics (SC) neslēpj, ka teju visas investīcijas, kas pēdējos gados ienākušas Rēzeknē, ir ES struktūrfondu finansējums - bez šīs naudas pilsēta spētu tik vien kā izdzīvot, taču par attīstību nevarētu būt ne runas. Mērs uzskata, ka pašvaldība bijusi aktīva Eiropas naudas apguvēja, par ko liecina ne tikai uzlabotais ielu stāvoklis, bet arī vērienīgie, plašu rezonansi guvušie objekti - Austrumlatvijas koncertzāle un radošo pakalpojumu centrs Zeimuļs.
Magnēts tūristiem
Akustiskā koncertzāle tika atklāta pērnā gada maijā, un, kā stāsta tās vadītāja Diāna Zirniņa, koncertzāle pozitīvi ietekmējusi ne tikai lokālo pašapziņu un reģiona reputāciju, bet veicinājusi arī tūristu pieplūdumu Rēzeknē. D. Zirniņas rīcībā esošā statistika liecina, ka 2013. gadā organizētu ekskursiju ietvaros koncertzāli apskatīt ieradušies aptuveni astoņi tūkstoši tūristu, taču cilvēku skaits, kas apmeklējuši koncertus, kino seansus, kā arī kafejnīcu pērnā gada aptuveni septiņos GORA darbības mēnešos sasniedzis aptuveni 95 tūkstošus. Šis skaitlis ievērojami pārsniedzis koncertzāles administrācijas, kā arī pašvaldības prognozes. «Kādu rezultātu mēs gribam dabūt, mēs to dabūjām. Ņemot vērā to, kas bija rakstīts šī objekta ekonomiskajos pamatojumos, mēs faktiski pārpildījām to plānu,» stāsta A. Bartaševics.
D. Zirniņa uzskata, ka, pateicoties koncertzālei, uz Rēzekni brauc daudz tūristu ne tikai no Latgales, bet visas Latvijas. «Mēs redzam, ka pulcējam ne tikai rēzekniešus, kas ir galvenie pakalpojumu izmantotāji pilsētā, bet piesaistām cilvēkus arī no citiem reģioniem. Tas nozīmē, ka šie cilvēki ne tikai atbrauc un bauda lieliskus koncertus, bet meklē arī, kur paēst, un vietu, kur nakšņot,» uzsver D. Zirniņa. Arī pašvaldības apkopotā informācija apliecina tūristu skaita pieaugumu - 2013. gadā Rēzeknes Tūrisma informācijas centru apmeklējuši par 160% vairāk apmeklētāju nekā 2012. gadā. D. Zirniņas viedokli apstiprina arī Rēzeknes centrā esošās viesnīcas Latgale vadītāja Olga Šarigina - viņas aplēses liecina, ka pērngad viesnīca uzņēmusi aptuveni par 20% vairāk viesu nekā 2012. gadā.
Dzejniece un publiciste Anna Rancāne gan atgādina, ka sākotnēji ideja par koncertzāles celtniecību Rēzeknē izraisījusi pretrunīgas reakcijas - visasāk pret šo projektu iebilduši Saskaņas centra politiķi, taču, nākot pie varas pilsētas domē, esot sapratuši, ka projekts tomēr jāatbalsta. «Tad viņi priecīgi grieza lentītes,» atminas A. Rancāne. Tomēr saskaņietis A. Bartaševics iebilst, ka netika apšaubīta objekta lietderība, bet gan projekta finansējuma shēma, kur faktiski lielāko daļu finansējuma būtu nācies piešķirt no Rēzeknes pašvaldības budžeta. «Cīnoties par papildu finansējumu no citiem avotiem, mēs pilnībā mainījām to finansēšanas shēmu. Protams, tikai pēc tam, kad visu to dabūjām, pieņēmām lēmumu koncertzāli būvēt,» norāda A. Bartaševics. Koncertzāles būvniecība izmaksājusi turpat desmit miljonus latu (~14,2 miljoni eiro), no kuriem 5,4 miljonus latu (~ 7,67 miljonus eiro) finansējusi ES, valsts piešķīrusi 580 tūkstošus latu (823,6 tūkstoši latu), savukārt pašvaldība piešķīrusi finansējumu gandrīz četru miljonu apmērā (~5,6 miljoni eiro).
Jāveicina uzņēmējdarbība
Definējot nākamās ES fondu plānošanas perioda prioritātes, domes vadības un aptaujāto rēzekniešu domas ir līdzīgas - kā viens no svarīgākajiem uzdevumiem tiek minēts atbalsts uzņēmējdarbībai, kā arī jaunu darba vietu radīšana. Savukārt Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas uzņēmuma SIA Verems direktors Jānis Staris norāda - lai gan nav iespējams nepamanīt pilsētā līdz šim veiktos ielu remontdarbus, pašvaldībai jāturpina veikt uzlabojumus infrastruktūrā. Arī A. Rancāne pauž, ka patlaban sakārtota faktiski tikai galvenā iela, taču Rēzeknē joprojām ir gana daudz ielu, kurām nepieciešama rekonstrukcija.
Pašvaldībai vairāk jādomā arī par daudzdzīvokļu namu siltināšanu, jo Rēzeknei lielo pilsētu vidū šajā ziņā līdz šim veicies vissliktāk - patlaban nosiltinātas tikai trīs ēkas, vēl par trim namiem noslēgti līgumi. Zema interese par ēku renovāciju novērojama arī citur Latgalē, ko apliecina fakts, ka Preiļos, kas ir bijusi reģiona aktīvākā pilsēta, kopumā tiks īstenota vien deviņu ēku renovācija, norāda Ekonomikas ministrijas ES fondu ieviešanas departamenta eksperte Anda Lagzdiņa.
Rēzeknes mērs A. Bartaševičs stāsta, ka pašvaldība veltījusi gan daudz naudas, gan daudz spēka, lai veicinātu iedzīvotāju interesi par ēku siltināšanas programmu, taču tas pagaidām nav izdevies, jo, kā uzskata mērs, iedzīvotāju ienākumu līmenis ir pārāk zems. «Pašlaik darbojas programma, kurā pašvaldība faktiski par savu naudu gatavo tehniskos projektus siltināšanai - mēs sniedzam līdzfinansējumu projektēšanai un energoauditam 95% apmērā. Bet tik un tā cilvēki ir ļoti rezervēti,» pauž A. Bartaševics.