lv_ radošais direktors Guntars Meluškāns nodēvējis par valsts stulbumu un vēršanos pret nacionālo tīklu, viņš skaidro ar nepieciešamību piesaistīt aptuveni 10 tūkstošus sekotāju, lai pasaulei sāktu rasties interese par to.
«Ir jāsavāc kritisks cilvēku skaits, lai viss tik tiešām sāktos. [..] Pirmais uzdevums faktiski ir aktivizēt visus Latvijas iedzīvotājus, lai viņi apskatītos lapu,» Rīgas ielās redzamo reklāmas kampaņu skaidro A. Egle. Nepieciešamos 10 tūkstošus sekotāju reklāmas aģentūra, kas Valsts kancelejas un Latvijas institūta izsludinātajā konkursā par oficiālās Latvijas Facebook lapas radošo risinājumu uzvarēja pērnā gada nogalē, plāno piesaistīt līdz februāra beigām. Patlaban esot savākta aptuveni puse. (Kopumā Latviju kā savu mītnes zemi Facebook uzrādījuši aptuveni 300 000). «Tā kā šim projektam nav budžeta, lapas reklamēšana nenotiks klasiskā veidā, ar šo domu saprotot, ka tiek pirkti reklāmas laiki un reklāmas laukumi, bet tā notiks pašā Facebook,» stāsta reklāmas speciālists. Latvijas medijos un uz reklāmas stabiem ielās redzamā reklāmas kampaņa naudu neesot prasījusi, jo uzņēmumi to atbalsta brīvprātīgi.
«Reklāmas aģentūra dara savu darbu, un man nav nekādu iebildumu pret šo stratēģiju,» saka G. Meluškāns. «Man gan liekas, ka, lai savāktu 10 tūkstošus sekotāju, nav jāaplīmē visa Rīga ar plakātiem, jo, pirmkārt, tie ir neefektīvi, reklamējot interneta vietnes, otrkārt, 10 tūkstošus var itin viegli savākt bez īpašas kampaņas. Man ir iebildumi pret faktu, ka Latvijas valsts kā šī projekta pasūtītājs izmanto savas bezmaksas plakātu vietas, lai pēc būtības reklamētu privātu ārvalstu biznesu. Domāšana viena projekta rāmjos piedien reklāmas aģentūrai, ne valstij. Valstij vajadzētu saudzēt un rūpēties par vietējiem uzņēmējiem. Šaubos, ka Latvijas zemnieki būtu sajūsmā, ja par godu, piemēram, Latvijas vēstniecības atklāšanai Spānijā visa Rīga būtu nolīmēta ar plakātiem - ēdiet gardos dārzeņus no saulainās Spānijas. Draugiem.lv ir vienīgais mazais sociālais tīkls pasaulē, kas vēl nav samalts globālo milžu cīņās, un mēs gribētu, lai Latvijas valsts šajā cīņā būtu par vai vismaz nebūtu pret mums.»