Sienas izstāstīt nevar, tāpēc ir jāstāsta cilvēkiem - ar šādu pārliecību Žaņa Lipkes memoriāls un nodibinājums Rīga 2014 ikvienam interesentam piedāvā doties bezmaksas ekskursijā Pagrīdes Rīga un atklāt mazzināmas vēstures lappuses. Tās mērķis ir iepazīstināt cilvēkus ar vietām, kur Otrā pasaules kara laikā drosmīgi rīdzinieki slēpuši tos, kam draudējusi droša nāve, riskējot paši ar savu un ģimeņu dzīvību. Šīs ekskursijas vada vēsturnieks Gustavs Strenga. Tikšanās vieta - Esplanādē pie Raiņa pieminekļa. Pagājušajā sestdienā tur pulcējās paprāvs cilvēku pulciņš, gatavs doties aptuveni stundu garā pastaigā pa Rīgas centru. Pirmais pieturas punkts ir Saktas māja (Brīvības bulvāris 32), kurā elektriķis un kurinātājs Jānis Ozols ar kundzi Liliju slēpuši vairākus no geto izbēgušus ebrejus.
«Man teica, ka būs astoņi cilvēki, taču ir ieradušies trīsreiz astoņi,» ekskursijas dalībnieku atsaucību novērtē vēsturnieks. Apstāšanās punktos Gustavs Strenga izdala uz mazām lapiņām izprintētas fotogrāfijas ar attēliem, kas rada priekšstatu par to, kā konkrētajā vietā ir izskatījies pirms septiņdesmit gadiem. Pilsēta ir pamatīgi mainījusi savus vaibstus - mirkli uzkavējamies Brīvības ielā 35, kur kādreiz atradās XIX gadsimta sākumā celtu koka ēku komplekss, kas nojaukts 90. gadu vidū un kur tagad ir tukšs placis.
Ekskursijas laikā vēsturnieks vērš uzmanību uz vēl vienu projektā Pagrīdes Rīga īstenotu iniciatīvu - trotuārā iekaltu neliela izmēra plāksnīti ar uzrakstu, ka «Šeit Latvijas iedzīvotāji nacistu okupācijas laikā slēpa nāvei nolemtos ebrejus» (dizaina autore ir māksliniece Laima Laizāne - I. A.). Septembrī šādas piemiņas zīmes tika atklātas dažādās Rīgas vietās, atgādinot kājāmgājējiem par rīdzinieku pašaizliedzību. Gustavs Strenga stāsta, ka reakcija uz šo faktu ir bijusi dažāda. Viņa vadītās ekskursijas laikā kāds kungs teicis, ka šādas plāksnītes nevajag likt uz zemes, jo cilvēki iet tām pāri un nepamana. «Mūsu mērķis nav brēkt katram sejā, bet aicināt aizdomāties un ieraudzīt pilsētu kā vietu, kur ir iespējams izglābt kādam dzīvību,» paskaidro vēsturnieks.
Žaņa Lipkes memoriāls ir izveidojis arī īpašu interneta vietni www.pagridesriga.lv, kur publicēta karte ar viņu apzinātajām vietām, ko papildina kodolīgi apraksti. «Sniedz arī savu ieguldījumu,» viņi aicina šīs interneta vietnes saturu papildināt kopīgiem spēkiem. «Dalies ar mums, ja tev ir zināms stāsts par vajāto slēpšanos kādā Rīgas vietā.»
Nākamās ekskursijas notiks 6., 11. un 13. oktobrī. Tām var pieteikties pa tālruni 67202539 vai e-pastu [email protected]. Vairāk informācijas var lasīt www.lipke.lv.