Laika ziņas
Šodien
Migla
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Patīk būt starp senioriem

Rojas Kultūras centra lielajā zālē Dzintra Pētersone klāj galdus - nākamajā dienā te gaidāma lielā senioru balle. Dzintra ir Rojas pensionāru biedrības Liedags vadītāja, pati smej, ka viņa «vēl tāda jauna seniore», taču sarunas laikā vairākkārt uzsver - viņai patīk būt starp senioriem, kuri prot priecāties par dzīvi. Dzintra uzskaita viņas vadītajā biedrībā paredzēto saviesīgo pasākumu plānu - balles, ekskursijas, koncerti - viens notikums aiz otra, kas neļauj ieslīgt rutīnā. Arī pati Dzintra nemēdz slīgt grūtsirdībā, tam vienkārši neatliek laika.

Īsta jūrmalas meitene

«Esmu oktobra revolūcijas liesmainā meita,» atklājot savu dzimšanas datumu, smaida Dzintra Pētersone. Viņa dzimusi 8. novembrī Kaltenes pusē, tēva mājās pašā jūras krastā. Dzintras vecāki bijuši vienkārši cilvēki. «Tētis jaunībā bija iesaukts vācu armijā. Tad viņš dezertēja. Nonāca Salaspils koncentrācijas nometnē. No nometnes tēvam izdevās izbēgt, pēc tam viņš slēpās kādā stallī zem grīdas. No tā laika viņam sākās veselības problēmas,» stāsta Dzintra. Tomēr pēc kara, kamēr vien varējis, tēvs gājis jūrā, bijis zvejnieks. Dzintras mamma ilgus gadus nostrādājusi Rojā, tīklu darbnīcā lāpījusi tīklus.

Dzintrai par savu bērnību gaišas atmiņas: «Esmu īsta jūrmalas meitene. Cik vien mamma ļāva, ar māsām dzīvojāmies pa jūrmalu vien,» atceras Dzintra. Tēvam bijusi sava laiva, arī meitas viņš ņēmis līdzi jūrā. «Zušus ķērām un butes, un lučus. Kādreiz bija tādi luči - riktīgi! Trekni un lieli! Mūsu pusē laivu piestātnes sauc par sadumiem. Kaltenē sadumi bija vairākās vietās, tur bija tīklu būdas, un, kad kuģi nāca krastā, vēl šodien atmiņā ir, kā skan kuģu pukstēšana. Mamma mūs agri cēla augšā - bija jāiet līdzi uz sadumiem, jāpalīdz purgāt tīklus. Tīklu izklāja, cik varēja, un tad bija jākrata no tīkliem grēves.»

Dzintrai bērnībā nav bijis noteikta sapņa par nākotnes profesiju. «Zināju to, ka gribu mācīties. Gribēju pierādīt, ka tādu vienkāršu cilvēku meitas arī var iegūt augstāko izglītību. Tas bija mans mērķis,» atklāj Dzintra. Vidusskolā viņai labi padevusies latviešu valoda un literatūra, taču Latvijas Universitātē nav izturējusi iestājeksāmenu vēsturē. «Tad mani pierunāja gadu pamācīties Rīgā, Pionieru vadītāju skolā. Es piekritu. Tur ieguvu kultūras darbiniekam noderīgas prasmes,» atzīst Dzintra Pētersone. Universitātē viņa iestājusies nākamajā gadā, neklātienē.«Mācījos, ņemot akadēmiskos atvaļinājumus, deviņus gadus. Tai laikā paguvu apprecēties, piedzima divi bērni,» jaunību atceras Dzintra.

Patīk viss, kas zied

Dzintras pirmā darbavieta bijusi Mērsraga astoņgadīgā skola. Kad radusies iespēja pārnākt darbā uz Roju, Dzintra kļuvusi par pionieru vadītāju Rojas vidusskolā. Šai skolā pavadīti gandrīz 20 gadi, Dzintra bijusi ārpusklases darba organizatore un latviešu valodas un literatūras skolotāja. 1992. gada vasarā Dzintrai piedāvāts piestrādāt Rojas zivju konservu rūpnīcas realizācijas daļā. «Man bija jāmuito kravas - viens traks darbs, bet man patika! Tā laika sajūtas atceros kā paradīzi - aizeju mājās un vakari ir brīvi, tie pieder man! Sestdienās un svētdienās burtnīcas nav jālabo. Rūpnīcā arī paliku strādāt,» stāsta Dzintra. Kad šī darbavieta 90. gadu beigās likvidēta, Dzintra atgriezusies pie literatūras - Rojas bērnu bibliotēkā sākusi strādāt par bibliotekāri. «Man patika strādāt visās šajās darbavietās, bet skolotājus - viņus gan vajadzētu apbalvot ar ordeņiem,» tagad uzskata Dzintra.

Taujāta par sajūtām, kādas pavadījušas, aizejot pensijā, Dzintra stāsta: «Nekad nedomāju, ka man varētu patikt ņemties ar puķēm, bet, kad radās iespēja pāriet ar ģimeni dzīvot uz privātmāju un vajadzēja iekārtot dārzu, pamazām radās mīlestība pret dārzu. Ar gadiem tā ir tikai pieaugusi.» Aizejot pensijā un sākot ar pārdesmit puķupodiem, Dzintra nu ir pārvērtusi savu saimniecību par paraugdārzu, lai arī saka, ka viņas dārzs nekad nebūs gatavs. Dzintra arī tirgo ziemcietes un košumkrūmus, taču šī aizraušanās nav radusies ar nolūku nopelnīt papildus pensijai. Dzintras mīļākās puķes ir īrisi un dienziedes, patīk rozes un mārtiņrozes. «Man patīk visas, kas dārzā zied.»

Pasaule tik skaista!

Kad 2012. gadā Dzintrai piedāvāts vadīt pensionāru biedrību Liedags, ko ilgus gadus Rojā vadījusi Velta Kārkliņa, sākumā Dzintra šaubījusies, tomēr vēlme realizēt savas organizatora dotības bijusi stiprāka par šaubām. Tagad Dzintra no sirds saka: «Man patīk strādāt ar vecajiem cilvēkiem. Reizēm skatos uz viņiem un apbrīnoju - viņi ir tik pilni enerģijas! Brauc uz visām ballēm, gandrīz visām kundzēm ir arī dārziņš un papildu sabiedriskie pienākumi. Kādreiz domāju - kad man būs 80 gadu, vai es arī tā spēšu?»

Dzintrai nav bail novecot, arī no krunkām nav bail: «Man bail no tā, ka kādreiz ir jānomirst, jo pasaule ir tik skaista! Gribētos vēl paceļot.» Kad Dzintra svinējusi 50 gadu jubileju, domājusi - tas vēl nav vecums. «Bet, kad svinēju 60 gadus, tad gan kārtīgi noraudājos. Domāju - tā tomēr ir robeža. Bet paraudāju, un pārgāja,» smej Dzintra un turpina par saviem senioriem, kas esot lielisks paraugs, kā novecot skaisti, ar cieņu. «Viņi ir īsteni Rojas entuziasti, daļa dzied arī korī Banga. Ar bažām prātoju, kas notiks, kad tās sievas vairs nevarēs dziedāt. Jaunie jau tik daudz nenāk klāt,» skumji secina Dzintra. Arī viņa pati dzied gan korī, gan sieviešu ansamblī - ir dziedājusi visu mūžu. Mīļa aizraušanās joprojām ir grāmatas. Veselības uzturēšanai apmeklē vingrošanas nodarbības. Un vēl abi ar dzīvesbiedru nolēmuši vairāk laika atvēlēt ceļošanai. «Savulaik ar mugursomu plecos Padomju Savienību esam izceļojuši krustām šķērsām, arī ārzemēs ir būts - vienmēr esam bijuši aktīvi. Tagad nospriedām, ka savu Latviju nemaz tik labi nepazīstam. Jau divas vasaras pēc kārtas braucam ceļojumos pa Latviju un esam atklājuši Latgali. Man ļoti patika - Latgalē esmu burtiski iemīlējusies. Tik skaistas tur baznīcas un tik daudz jaunu, ticīgu cilvēku. Šovasar izstaigājām Tērvetes dabas taku. Pasaule tiešām ir skaista!»

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Dzintra Pētersone

Dzimusi 1950. gada 8. novembrī Kaltenē
Rojas vidusskolu pabeigusi 1969. gadā
Mācījusies Pionieru vadītāju skolā. Absolvējusi Latvijas universitāti, 1979. gadā ieguvusi diplomu latviešu valodas un literatūras specialitātē
Rojas vidusskolā nostrādājusi no 1973. līdz 1992. gadam
No 1992. līdz 1998. gadam strādājusi Rojas zivju konservu rūpnīcas komercdaļā
No 1999. gada līdz pensijai - bibliotekāre Rojas bērnu bibliotēkā
Precējusies, ir trīs bērni, četri mazbērni

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Rīgā uzstāsies leģendārā grupa Scorpions

Šodien sākas biļešu iepriekšpārdošana uz leģendārās rokgrupas Scorpions 60. gadadienas iespaidīgo jubilejas koncerttūri, kuras vienīgā pieturvieta Baltijā būs Latvija - 11 jūnijā Arēnā Rīga, inform...








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?