Ko īsti tu neēd?
Uzturā nelietoju pienu, krējumu, sviestu un jogurtu. Tās ir lietas, kas man garšo, bet, ja ieēdu, ar mani ir cauri, jūtos slikti. Neesmu bijis pie ārsta, nezinu, kāpēc tā ir, bet, ja kafijai pieleju pienu, efekts ir tāds pats, kā izdzerot litru šņabja. Jau kopš bērnības neēdu ābolus, bumbierus un plūmes, jo manā organismā viss sajūk. Citi augļi ir forši. Lai uzlabotu gremošanas sistēmu, reizi dienā esmu sācis ēst auzu pārslu putru. Tā palīdz - vēders strādā labāk, un izeja ir feināka. Ēdu mazāk sāls, māsa dzīvo Grieķijā, tur ēdienus taisa ar garšvielām, esmu iemācījies izjust garšas. Piedomāju arī, lai ēdiens nebūtu trekns.
Cīnies ar svaru?
Nē, ar svaru cīnos citādi - es skrienu, svars krītas arī koncertos. Tā kā vairs neesmu tik vingrs, skrienu, lai spētu fiziski izturēt koncertus, lai nav tā, ka pēc četrdesmit minūtēm šņik - spēka vairs nav. Skrienu gandrīz katru dienu. Atšķiras tikai distances garums - kilometrs vai pieci. Piecus skrienu reti, visbiežāk - trīs vai trīs ar pusi. Skrienot organismu pielādēju ar enerģiju un atbrīvojos no liekajiem taukiem. Nezinu, vai tas dara mani tievāku, bet ķermeņa izstaipīšanās pēc skrējiena dod lielu labsajūtu. Man patīk kustības - peldēšana, sekss. Kustības vajag dažādot, vislabāk kustēties, sportojot ar kādu kopā. Komunikācija ir papildu vērtība.
Pēdējais laiks, lai izbaudītu Siguldas zelta rudeni.
Lapas neeju skatīties, bet man ir velosipēds, dažkārt visa ģimene izbraucam ar riteņiem, uzlieku velosipēdam aizmugurē sēdekli, iesēdinu bērnus, un braucam. Siguldā katru dienu kaut kas notiek, aizbraucam uz kafejnīcu, nobraucam ar rodeli vai sēžam Gleznotājkalnā un skatāmies. Man bieži jābūt Rīgā, bet labāk jūtos Siguldā, jo tur ir manas mājas.
Vai tevi nebaida pusmūža krīze?
Zinu, ka tādai jābūt, man drīz būs četrdesmit. Ja krīze bija ap 20, 30 gadiem, domāju, ka arī šoreiz tā būs. Ar katru krīzi manī kaut kas mainās, bet vislielākās pārmaiņas ir mūzikā. Man ir izaicinājumu pilna dzīve - koncerti, mājas. Lasu, pētu, domāju, bet neiespringstu uz to, kā tas būs, kad būs pusmūža krīze, un kā tā izpaudīsies.
Kāda ir tava iedvesmas recepte?
Domāšana. Ja daru kaut ko radošu, daudz spēlēju ģitāru, domāju, runāju ar sevi. Ar sevi vienatnē esmu skrienot. Tas ir laiks, kad varu domāt. Skriešana būtībā ir bezjēdzīga nodarbe - darbinu savu muskulatūru, bet tajā brīdī varētu mīt pedāļus un ražot, piemēram, enerģiju vai kustināt rokas un darīt labu darbu. Iespējams, monologs ar sevi attaisno šo bezjēdzīgo darbību. Skrienot esmu dabā, viss slīd garām kā filmā, bet varu domāt par nākamo albumu, par dziesmu tekstiem. Kad beidzu skrējienu, esmu izdomājis lielas lietas, izstaipos, un sākas cita dzīve. Šad tad savas domas arī realizēju. Kad esmu noguris, palīdz pašiedvesma. Mani iedvesmo laba dziesma, laba ideja.
Novērtēju mājas siltumu. Mājas cenšamies sildīt, izmantojot kamīnkrāsni, jo siltums, ko dod malka, ir savādāks - tas ir maigums.
Vai tev pazīstams arī stress?
Stress nomāc no visām pusēm, jo par to raksta presē un visi cilvēki runā. Citreiz tas kāpj līdzi gultā, nāk līdzi, ejot uz poda. Saspringumu palīdz kliedēt ceļojumi. Uz veselību labvēlīgi iedarbojas klimatiskās joslas nomaiņa. Aizbraucot uz citu zemi, uzreiz sajūtas ir labākas. Veselība mēdz uzlaboties pat tad, ja ilgi esmu mocījies ar kakla iekaisumu.
Parasti kļūstu stresains, kad ir daudz darba, tad nevaru iemigt. Tādās reizēs galvā dziedu visas sava repertuāra dziesmas. Eju naktī pačurāt vai vienkārši tāpat pamostos, un galvā atkal skan dziesmas. Tagad ir mazāk darba un arī stress ir mazāks.
Kāda ir tava attieksme pret medikamentu lietošanu?
Lietoju kā traks. Pēc pārslodzēm it sevišķi jāārstē balss saites un elpošanas ceļi. Agrāk daudz lietoju antibiotikas, tagad vairs ne, iesmērēju lieliskas smēres, un drīz vien viss ir kārtībā.
Vai tev ir kādi niķi?
Agrāk daudz pirku CD ierakstus. Jau no padsmit gadiem esmu melomāns, jaunībā pirku lentes. Nu jau pagājis gads, kopš sevi ierobežoju, jo disku pirkšana dārgi izmaksā, bet mūziku nenovelku, man vajag oriģinālus. Tāpēc tagad CD pasūtu - tas ir lētāk - vai arī pērku, kad esmu Londonā. Šad tad uzsmēķēju. Šad tad lietoju alkoholu, bet, tā kā dzīvoju Siguldā un, lai nokļūtu mājās, ir jābrauc ar mašīnu, iedzeru ļoti reti. Slinks esmu.