Zagļi darbojas dažādi. Ir velosipēdu īpašnieki, kuri paši atzīst, ka lietojuši sliktu slēdzeni. Taču, piemēram, kāda rīdziniece Dienai stāsta, ka pieslēgusi divriteni kāpņutelpā ar «kārtīgu ķēdi» un garnadži sākumā paņēmuši tikai sēdekli. Vēlāk no citas vietas gan nozagts arī pats velosipēds, kaut arī jauns sēdeklis tam vēl nebija uzlikts.
Apdrošinātāju dati liecina, ka populārākā zādzību vieta pērn bijusi mājokļa apkaime (kāpņu telpa, pagalms, dārzs u. c.), kurā notikušas 46% zādzību. Savukārt 31% gadījumu zagļi velosipēdus piesavinājušies publiskās vietās, piemēram, pie veikala, bibliotēkas, naktskluba u. c. 23% gadījumu garnadži velosipēdu nozaguši no saimniecības ēkām - šķūnīšiem, pagrabiem u. c. Līdzīgi vērojumi ir arī Valsts policijai (VP). Vērtējot tendences Rīgas reģionā, VP pārstāve Ance Rozīte stāsta, ka zagti tiek gan nepieslēgti, gan bieži vien ar nekvalitatīvām slēdzenēm pieslēgti divriteņi. Turklāt zog ne tikai brīvas piekļuves vietās - notiek arī ielaušanās. Tāpēc ieteicams saslēgt divriteni, pat ja tas atrodas slēgtā telpā. VP pagaidām apkopoti dati tikai par šā gada janvāri un februāri, kad Rīgas reģionā notikušas 99 divriteņu zādzības, taču A. Rozīte atzīst - martā šis skaitlis krietni pieaudzis.
Daudzviet Rīgā izvietotas videonovērošanas kameras, un, pateicoties tām, vairākus zagļus izdevies notvert, stāsta Rīgas pašvaldības policijas pārstāve Inese Krieviņa. Tomēr nav tā, ka kameras atrastos tieši pie konkrētām velonovietnēm. «Kabatzagļi gan pazūd no vietām, kurās ir videonovērošanas kameras, un mēs šo vietu sarakstu publicējam tieši tāpēc, lai visi to zina. Par velosipēdu zagļiem to nepārprotami apgalvot nevar,» atzīst I. Krieviņa.
Gan apdrošinātāji, gan policisti ir vienisprātis, ka velosipēdam jābūt aprīkotam ar kvalitatīvu slēdzeni. Viedokļi par drošāko velosipēda saslēgu mēdz būt atšķirīgi, tomēr no veikalos pieejamajām visdrošākā ir izturīga un masīva U-veida slēdzene. To ieteicams novietot pēc iespējas tuvāk zemei, ar atslēgas caurumu uz leju, lai zaglim būtu grūtāk atmūķēt. Divriteni nedrīkst pieslēgt pie maziem kokiem, stabiem, stiepļu sētām vai žoga - tos zaglis var viegli nolauzt vai nozāģēt. Tiek arī ieteikts noņemt divriteņa firmas zīmes, lai zagļiem nebūtu kārdinājuma zagt dārgu braucamrīku. Tāpat ieteicams noņemt vērtīgākās detaļas - lampiņas, velodatoru, lukturi, sūkni. Lai nenozagtu velosipēda sēdekli vai riteņus, to piestiprināšanai iesaka izmantot skrūves, nevis ekscentru savienojumus.
Kopš 2010. gada nogales, kad testa režīmā sāka darboties Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) velosipēdu reģistrs, tas ir kļuvis par vienu no veidiem, kā cīnīties ar velozagļiem. Patlaban reģistrā fiksēti jau aptuveni 18 000 velosipēdu, stāsta CSDD pārstāve Agnese Korbe. Uz divriteņa ir iespējams uzlīmēt reģistrācijas uzlīmi, kuru noplēst, neatstājot pēdas, nav iespējams, un uz šīs uzlīmes ir gan velosipēda reģistrācijas numurs, gan svītrkods, kas ietver šo pašu numuru. «Aicinām šīs uzlīmes līmēt viegli pamanāmās vietās, vietām jābūt gludām, lai nesabojā svītrkodu,» iesaka A. Korbe. Turklāt, sniedzot ziņas par divriteni, ir iespējams pievienot arī tā fotogrāfiju. Atšķirībā no mopēdiem un motocikliem, kuru reģistrācija ir obligāta, veloreģistrs ir brīvprātīgs, un gan pati reģistrācija, gan uzlīme ir par maksu.
Tīmeklī ir vēl vismaz divas vietnes, kurās iespējams reģistrēt divriteņus, taču tajās ir visai ierobežotas iespējas kontaktēties ar šī pakalpojuma sniedzējiem, tādēļ Dienai neizdevās iegūt datus par to, cik velosipēdu katrā no šīm datubāzēm reģistrēti.