Inspektore A.Pētersone stāstīja, ka pieminekļu sargi apsekojuši ēku, uzņēmuši fotogrāfijas un secinājuši, ka nebūt nav tā, ka liesmas vēsturisko namu pilnībā izpostījušas - galvenās dekoratīvās detaļas ir saudzētas, tāpēc, ja īpašnieks vēlētos celtni atjaunot, tas būtu iespējams. Pēc ugunsgrēka inspekcija vērsīsies pie ēkas īpašniekiem.
Ugunsgrēks izcēlās ap trijiem naktī, stāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Inese Veisa. Ēka bijusi neapdzīvota. Ziņu par cietušajiem nav.
Ēka degusi ar atklātām liesmām. Uguns izplatījusies 300 kvadrātmetru platībā. Ja deg neapdzīvota ēka, tā varētu būt ļaunprātīga dedzināšana vai kāds bezpajumtnieks neuzmanīgi sildījies un izraisījis ugunsgrēku, minēja glābšanas dienesta pārstāve.
Ēka celta 1863.gadā, tā bija neoklasicisma arhitektūras paraugs, veidota koka planku konstrukcijās. Nodegusī koka ēka bija viena no vecākajām ēkām Majoru centrā.
Īpašuma saimnieki ir Andrejs Makarenko un Vera Ivančikova, norādīja Jūrmalas domes deputāte Veronika Ramāne. Ar mājas īpašnieku Dienai neizdevās sazināties, savukārt Jūrmalas aizsardzības biedrība (JAB) šo ēku un tās īpašniekus ierindojusi «Graustu miljonāru» projekta sarakstā. Interneta mājas- lapā JAB aicināja visus, kas pazīst A.Makarenko un V.Ivančikovu, atgādināt par viņiem piederošo īpašumu un lūgt to steidzami sakārtot tā, lai jūrmalniekiem un pilsētas viesiem nebūtu kauns. Savulaik A.Makarenko minēts kā Skonto uzņēmumu grupas neoficiālā vadītāja Gunta Indriksona biznesa partneris kurš 2002.gadā kļuva par Latvijas un Krievijas kopuzņēmuma a/s Marienbāde kontrolpaketes īpašnieku.
Pieminekļu inspektore A.Pētersone norādīja, ka ēkas saimnieki divu gadu garumā nav reaģējuši uz inspekcijas aicinājumiem rūpēties par ēku. Viņi mums neko neatbildēja, teica A.Pētersone.
Ceturtdien Jūrmalas domē deputāti grasījās lemt par ēkas konservāciju, jo īpašnieki par ēku nerūpējās. Kā stāstīja domes pārstāve V.Ramāne, sarakste ar viņiem notikusi, viņi solījuši ēku uzturēt, bet aicinājuši pagarināt termiņus. Lēmumu par konservāciju bija iecerēts pieņemt, jo ēka ir valsts nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis, kas ilgstoši stāvējis kā «pusgrausts».
Kā viena no versijām par ugunsnelaimes iemeslu tiek minēta arī ļaunprātīga dedzināšana. Jūrmalas aizsardzības biedrības pārstāve Anna Žīgure vērtēja, ka «tas nav kultūras tautas cienīgi, ka īpašnieks nerūpējas par ēku un tad tā vienkārši nodeg».
Biedrība uzskata, ka Jūrmalas domei būtu jāmaina noteikumi, lai izslēgtu ļaunprātīgas dedzināšanas iespēju. JAB rosina uzlikt īpašniekam par pienākumu atjaunot būvi, ja konstatēta ļaunprātīga īpašuma dedzināšana.u