Galvenais redaktors Mihails Zigars uzsvēra, ka amatpersonu sašutums par aptauju bijusi «politiska pavēle», liekot noprast, ka notikušajā vaino valdošo partiju Vienotā Krievija. Arī ģenerāldirektore Natālija Sindejeva norādīja, ka vara jau sen grib apklusināt telekanālu. N. Sindejeva bloķēšanu saistīja ar reportāžām par opozīcijas līderi Alekseju Navaļniju un viņa publikāciju par greznajām vasarnīcām, kas pieder virknei partijas Vienotā Krievija biedru.
Pirmdien apritēja 70 gadu kopš Ļeņingradas, tagadējās Sanktpēterburgas, blokādes pārraušanas. 872 dienas ilgajā aplenkumā no bada nomira vismaz 800 000 cilvēku. Doždj vaicāja skatītājiem, vai, viņuprāt, padomju armijai būtu vajadzējis atdot Ļeņingradu vācu spēkiem, lai tā glābtu simtiem tūkstošu dzīvību.
Jautājums nekavējoties izsauca kritiku sociālajos medijos, un neapmierinātus komentārus netaupīja arī valsts amatpersonas. Doždj, reaģējot uz negatīvo komentāru virkni, aptauju pārtrauca un atvainojās, sakot, ka neesot vēlējies nevienu aizvainot.
«Jautājums bija absolūti neētisks,» avīzei Diena sacīja Nikolajs Kuzņecovs no Sanktpēterburgas un piebilda, ka «nebēdātu par kanāla slēgšanu, jo tas krieviem piegādā ienaidnieku propagandu».
Maskavietis Ivans Marjasins aizrādīja, ka Doždj ierobežošana, viņaprāt, ir «politisks lēmums, kas nāk no Kremļa». Viņš aptaujā nav saskatījis nekā aizvainojoša, taču karš Krievijā esot sensitīvs temats un daudzi nespējot pieņemt, ka tiek apšaubīta «uzvarētāja» taktika.
Prokuratūra sākusi izmeklēšanu par iespējamām apsūdzībām Doždj «ekstrēmismā».