Stūrī iedzītais M. Kadāfi paziņoja, ka viņa atbalstītāji ir gatavi cīnīties pret «kolonizatoriem», un piedraudēja, ka Vidusjūras reģions kļūs par karalauku. Koalīcijas militāro intervenci nosodījušas ANO Drošības padomes pastāvīgās locekles Krievija un Ķīna, kuras pagājušajā ceturtdienā nobalsoja par starptautisko mandātu Lībijas gaisa telpas slēgšanai, zinot, ka šis solis neizslēdz arī bruņota spēka lietošanu.
Kadāfi sola elli
ASV militārās amatpersonas svētdien paziņoja, ka operācijas Odyssey Dawn pirmajās stundās no amerikāņu un britu karakuģiem un zemūdenēm, kas atrodas Vidusjūrā, uz pretgaisa aizsardzības sistēmām, kas izvietotas ap Lībijas galvaspilsētu Tripoli un valsts trešo lielāko pilsētu Misrātu, raidīts vairāk nekā 100 Tomahawk tipa raķešu, vēsta Reuters.
Atsevišķus gaisa uzbrukumus pārsvarā pret Lībijas rietumos izvietotajām militārajām bāzēm un M. Kadāfi bruņoto spēku pozīcijām veikuši franču un britu iznīcinātāji. Īpaši spēcīgi triecieni notikuši pret režīmam lojālajiem bruņotajiem spēkiem, kuri atrodas pie dumpinieku kontrolētās valsts otrās lielākās pilsētas Bengāzī. Par spīti noslēgtajam pamieram, sestdien šeit notika M. Kadāfi lojālistu sarīkota apšaude.
Lībijas oficiālā televīzija svētdien ziņoja, ka sabiedroto uzbrukumos dzīvību zaudējuši 48 un ievainojumus guvuši vairāk nekā 150 cilvēki, pārsvarā bērni, tomēr informācijas atbilstību īstenībai ir grūti pierādīt.
M. Kadāfi televīzijas uzrunā sacīja, ka «kolonizatori ir sākuši jaunu krusta karu», bet ienaidnieku uzbrukums noteikti tikšot atvairīts. «Ir nepieciešams sākt visa veida ieroču izsniegšanu tautai, lai varētu aizstāvēt Lībijas neatkarību, vienotību un godu,» paziņoja diktators. «Lībija agresoriem kļūs par elles ugunīm, un Rietumi kritīs, tāpat kā krita Hitlers un Musolīni.»
Amerikāņi tikai atbalstot
ASV prezidents Baraks Obama paziņoja, ka uzbrukumi Lībijai sākti, lai aizstāvētu civiliedzīvotājus no vairākas nedēļas ilgušajiem M. Kadāfi spēku uzbrukumiem. «Tas nav iznākums, kādu ASV un mūsu sabiedrotie gaidīja,» sacīja B. Obama. «Taču mēs nevarējām stāvēt malā, kad tirāns savai tautai apgalvo, ka žēlastības nebūs.» Prezidents apgalvoja, ka ASV nekādā gadījumā Lībijā neievedīs sauszemes spēkus, jo amerikāņu vienības šajā operācijā pildot atbalsta spēku lomu, vadību ir uzņēmušies franči un briti.
Sabiedrotie cer, ka M. Kadāfi spēkus izdosies sakaut ar pašreizējā plāna palīdzību, tomēr eksperti jautā, kāda būs rīcība, ja tas neizdosies. Ja režīma karaspēks ieies pilsētās, gaisa uzbrukumu gadījumā varētu ciest daudzi civiliedzīvotāji. Tāpēc ir bažas, ka sabiedrotajiem tomēr nāksies Lībijā ievest sauszemes kontingentu, tas varētu nozīmēt ilgstošas un asiņainas karadarbības sākšanos.