Sākotnēji ASV Ģeoloģiskais dienests dienests ziņoja, ka pēcgrūdiens sasniedzis 7,4 ballu atzīmi, tomēr vēlāk to precizēja, vēsta BBC. Pazemes grūdiens noticis 49 kilometru dziļumā, netālu no 11. martā notikušās zemestrīces epicentra. Pēc notikušā piekrastes apdzīvotajās vietās tika izsludināta cunami trauksme, bet pēc 90 minūtēm tā atcelta.
Fukušima necieš
Par laimi, zemestrīce nav pasliktinājusi stāvokli daudz cietušajā Fukušimas atomelektrostacijā (AES), kur strādnieki jau vairākas nedēļas diennaktīm dara visu, lai atdzesētu četrus pārkarsušos kodolreaktorus un atjaunotu elektrības piegādi dzesēšanas sistēmai. Šos darbus regulāri pārtrauc dažādi traucēkļi. Arī pēc pēdējā pēcgrūdiena viņiem nācās pārtraukt darbus un doties uz patversmi, jo bija izsludināta cunami trauksme.
Pēc ceturtdienas nakts grūdieniem Japānas ziemeļrietumos esošajā Onagavas AES konstatēta ūdens noplūde no kodolreaktora, tomēr radiācijas līmeņa mērījumi neesot liecinājuši par atkāpēm no normas.
ANO pakļautībā esošā Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA) paziņoja, ka pēc pēdējā pēcgrūdiena Fukušimas AES apkaimē nav konstatēts krass radiācijas līmeņa pieaugums.
IAEA arī informējusi, ka bojātajā AES ir novērojama stāvokļa stabilizēšanās, lai gan situācija joprojām saglabājas ļoti kritiska, vēsta Reuters.
Lai dzesētu sakarsušos Fukušimas AES reaktorus, tie ik dienu tiek aplaistīti ar tonnām ūdens, kas sakrājas kodolreaktora rezervuāros. Tā kā milzīgajam daudzumam ūdens, kas pēc nokļūšanas reaktoros kļūst radioaktīvs, nav kur palikt, tad daļu no tā ielaiž AES netālu esošajā Klusajā okeānā.
Japānas varasiestādes apgalvo, ka radioaktīvās vielas pēc nokļūšanas okeānā ātri vien izšķīst, tādēļ nerada draudus zemūdens iemītniekiem un cilvēkiem.
Tomēr Ķīna piektdien pauda bažas par radioaktīvā ūdens ielaišanu Klusajā okeānā.
«Kā Japānas kaimiņi mēs dabiski paužam savu satraukumu par to. Mēs ceram, ka Japāna rīkosies saskaņā ar starptautiskajiem likumiem un darīs visu, lai aizsargātu zemūdens vidi,» teikts Ķīnas Ārlietu ministrijas izplatītajā paziņojumā. «Ķīna uzmanīgi seko notikumu attīstībai un tajā pašā laikā veic situācijas novērtējumu. Mēs aicinām Japānu sniegt būtiskāko informāciju Ķīnai operatīvi, visaptverošu un precīzi.»
Ķīnas Veselības ministrija šonedēļ ziņoja, ka paaugstināts radiācijas līmenis konstatēts 22 valsts provincēs.
Kaimiņi satraukti
Satraukums par draudiem, ko varētu radīt radiācija, kas nāk no Japānas, valda arī citās kaimiņvalstīs. Piemēram, Dienvidkorejā šonedēļ bijušas slēgtas vairākas skolas, jo esot aizdomas, ka atsevišķus valsts reģionus varētu sasniegt radioaktīvie nokrišņi.
Savukārt Krievijas meteoroloģiskais dienests vakar informēja, ka nedēļas nogalē Krievijai piederošās Kuriļu salas var sasniegt radioaktīvais mākonis no Japānas, raksta NEWSru. Speciālisti gan mierina, ka tas cilvēkiem nekādu kaitējumu nevar nodarīt.
Bet pašā Japānā varasiestādes nolēmušas atcelt ierobežojumus Fukušimas prefektūrā ražotās pārtikas un audzēto dārzeņu tirgošanai, jo radiācijas līmenis reģionā neesot tik bīstams, lai nodarītu postījumus cilvēku veselībai.
Tāpat tikšot atcelts aizliegums audzēt rīsus vietās, kur radiācijas līmenis pārsniedz atļauto normu.