Pāreja uz pilna laika darba slodzi - šāds ir viens no darba grupas piedāvātajiem modeļiem. Tas nozīmē, ka pedagogiem tiks noteikta 36 vai 40 stundu darba nedēļa, kuras laikā būs jāveic visi skolotāja pienākumi. Līdz ar to mācību plānojumā jānosaka tāds stundu apjoms, kas kopā ar papildu veicamajiem darbiem iekļautos noteiktajā darba slodzē. Savukārt veicamie pienākumi tiktu noteikti darba līgumā. IZM parlamentārais sekretārs, darba grupas vadītājs, Andis Geižāns Dienai piebilda, ka šā modeļa ietvaros lielākas pilnvaras ir skolas direktoram, jo būs nepieciešams sadalīt likmes pedagogiem. Piemēram, šobrīd ir gadījumi, kad skolotāji jau ar kontaktstundām vien aizpilda visu paredzēto stundu skaitu, līdz ar to kontaktstundu skaitu būs nepieciešams samazināt, pārdalot citiem pedagogiem.
Šis modelis nozīmē arī to, ka, aprēķinot pamatalgu, tiks ņemtas vērā iegūtās kvalitātes pakāpes. Ja pedagogam ir 1. kvalitātes pakāpe, viņš saņem zemāko noteikto pamatalgas likmi. Savukārt, jo augstāka pakāpe, jo lielāks atalgojums par likmi.
Turpretī otrs variants ir uzlabots līdzšinējais modelis «nauda seko skolēnam». Tas gan nozīmē, ka pedagogu algas aprēķinātu līdzīgi, kā līdz šim, novēršot vien esošā modeļa nepilnības. Līdz ar to ieguvēji varētu būt lauku un mazo skolu skolotāji. Piemēram, atalgojums tiktu aprēķināts atbilstoši novadu diferencēšanai, nodalot Pierīgas novadus, bijušos rajonu centrus un mazos novadus. Savukārt atbalsta koeficientu plānots piešķirt tam skolēnu skaitam, kuri mācās skolās, kas pēc kritērijiem atbilst mazajām skolām. A. Geižāns gan atzīmēja, ka šie kritēriji vēl ir jāizdiskutē, jo vienādas izpratnes šobrīd nav.
Turklāt šajā modelī paredzēts atjaunot ikgadējo skolotāju kvalitātes vērtēšanu skolās, kur viens no kritērijiem būtu iegūtā kvalitātes pakāpe. Lai gan tas, iespējams, uzliek papildu slogu, tomēr ministrijā uzskata, ka tas varētu pozitīvi atsaukties uz pedagogu atalgojumu.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško Dienai gan norādīja, ka patlaban ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Piemēram, nav precīzi skaidrs, kādi būs uzlabojumi modelim «nauda seko skolēnam». Šobrīd izskatoties, ka būs tikai papildu kritēriji, kuru jau tagad esot par daudz. Otru variantu - pāreju uz pilnu darba nedēļu - I. Mikiško vērtē pozitīvāk, norādot, ka tam ir perspektīvas. Piemēram, tā kā būs konkrēta samaksa par vienu darba stundu, skolotāji varēs sekot līdzi, kāds būs viņu atalgojums. Tāpat arī kritēriju būs mazāk. Tomēr arī šajā gadījumā ir neskaidrības. Kā galveno problēmu abos gadījumos arodbiedrība saskata neesošos finanšu aprēķinus. Līdz ar to nav pārliecības, ka kādu no jaunajiem modeļiem varēs realizēt dzīvē. A. Geižāns gan paskaidroja, ka ministrija nevar prasīt papildu finansējumu modeļa īstenošanai, kamēr tam vēl nav finanšu aprēķinu. Tāpat jāņem vērā, ka abus modeļus var īstenot arī esošā budžeta ietvaros.
Lai saprastu, kurš no piedāvātajiem variantiem ir labāks un kādi uzlabojumi vēl nepieciešami, rudenī abi modeļi tiks izmēģināti skolās. Pēc ministrijas ieskatiem tās varētu būt 25 skolas. Tas gan nenozīmē, ka šajās skolās skolotājiem tiks izmaksāta alga pēc jaunās sistēmas. Modeļi tiks izmēģināti virtuāli, lai varētu saprast, cik lieli ir ieguvumi, ja salīdzina esošo un jauno sistēmu. Tam sekos aprobācijas rezultātu izvērtēšana un galīgā modeļa izvēle, ko no 2015. gada janvāra līdz jūnijam aprobēs jau visās Latvijas izglītības iestādēs. Nākamā gada augustā ministrija jauno modeli iesniegs Ministru kabinetā, lai no 1. septembra tas varētu sākt strādāt praksē.