Kad valsts kontroliere televīzijā uzstāšanos sāk ar vārdiem «vislielākie pārkāpumi konstatēti Valsts policijā», paliek šķērmi. Iekšlietu sistēmas uzdevums ir pārkāpumus novērst. Kad karsti diskutē par radaru iepirkuma konkursa Iekšlietu ministrijā (IeM) likumību, rodas tā pati sajūta. Ja likumpārkāpumu ķirmis, iespējams, ēd pašu IeM, par kādu likumību valstī var būt runa?
IeM rīkotajā fotoradaru iepirkuma konkursā uzvarēja uzņēmums Vitronic Baltica sadarbībā ar SIA Komerccentrs Dati grupa. Zīmīgi, ka starp pēdējā īpašniekiem ir Valdis Lokenbahs, pašreizējās iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces partijas biedrs (Vienotība). Iespējams, ka radari, kuru iepirkuma konkursu vadīja bijušā iekšlietu ministra Ivara Godmaņa (LPP/LC) dzīvesbiedre, IeM valsts sekretāre Ilze Pētersone, ir ļoti labi. Taču vēl labāki ir valsts iepirkuma noteikumi. Privātās firmas saņems 35% no soda naudām par pārkāpumiem, kuras fiksēs radari. Pašlaik uzstādītie četri radari gada laikā soda naudās ienesa 300 tūkstošus latu. Parēķiniet, cik soda naudās ienesīs 140 radari, kurus paredzēts uzstādīt. Tie ir miljoni katru gadu. VP Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš filozofē, ka gadījumā, ja visi braucēji ievēros ceļu satiksmes noteikumus, radaru bizness bankrotēs. Tā gan būtu aizkustinoša nelaime. Diemžēl šis stāsts ir tikpat ticams kā iespēja, ka viss alkohola bizness bankrotēs, ja neviens vairs nedzers.