Andreju Klementjevu (SC) nepārliecināja arī jaunais piedāvājums, jo, pēc viņa aplēsēm, 40% vīriešu šo vecumu nesasniedzot. Deputāts būtu vēlējies redzēt Saeimas sēdē veselības ministri, jo jautājums ir par valsts veselības aprūpes sistēmas kvalitāti. «Ja mēs nevaram garantēt cilvēkiem normālu rehabilitāciju un diagnostiku, mēs nevaram spiest viņus strādāt līdz 65 gadiem,» teica A. Klementjevs. Viņaprāt, ja valsts nevar ieguldīt naudu medicīnā, tad tā nevar prasīt no cilvēkiem, lai viņi spētu konkurēt darba tirgū 63 vai 64 gadu vecumā. Labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība), atbildot opozīcijas kolēģim, teica, ka līdz 2025. gadam katram ir dots pietiekami daudz laika, lai «izvērtētu savu dzīvesveidu un konkurētspēju darba tirgū, iespēju tikt pārvēlētam parlamentā vai varbūt lūkotos pēc cita darba, vai sāktu savu biznesu». Ministre uzskata, ka ir jāraida signāls cilvēkiem, ka viņiem ir jāuzņemas atbildība par to, kādu dzīvesveidu viņi piekopj un cik konkurētspējīgi viņi ir darba tirgū. Tiesa, I. Viņķele piekrīt, ka tas neatbrīvo valsti no pienākuma nodrošināt pienācīgu veselības aprūpi un stabilu sociālo budžetu tiem ļaudīm, kas jau tagad saņem valsts pensiju. Valdība arī strādājot pie nodarbinātības politikas pamatnostādņu sagatavošanas. Cerības ministre saista arī ar jauno Nodarbinātības valsts aģentūras direktori Inesi Kalvāni.
Pensijā no 65 gadiem būs jādodas 2025. gadā
Vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums no 62 līdz 65
gadiem pakāpeniski pieaugs no 2014. gada par trim mēnešiem gadā,
līdz 2025. gadā tas sasniegs 65 gadus. To paredz Saeimā ceturtdien
2. lasījumā pieņemtie grozījumi likumā par valsts pensijām.
Atbalstīto piedāvājumu var uzskatīt par zināmu kompromisu, jo
sākotnēji bija plānots, ka jau 2020. gadā pensijā varēs doties
tikai no 65 gadu vecuma.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.