Stipra kā Pepija
Šonedēļ Stokholmu apmeklēja OECD vadītājs Hosē Angels Gurija, kurš iepazīstināja zviedrus ar organizācijas sagatavoto pārskatu par Zviedrijas ekonomiku, kas, pēc H. A. Gurijas domām, «ir tik pat stipra kā Pepija Garzeķe», raksta The Local. «Zviedrija krīzi pārvarējusi veiksmīgi, un tās ekonomika jau kādu laiku stabili atveseļojas,» sacīja H. A. Gurija.
OECD prognozē, ka Zviedrijas ekonomikas izaugsme šogad būs 3,9%, bet 2012. gadā - 3,4%. Pagājušajā gadā Zviedrijas iekšzemes kopprodukts (IK) pieauga par 5,2%. Zviedrijas ekonomikas straujo atveseļošanos parāda 6,9% pieaugums 2010. gada trešajā ceturksnī, kas faktiski dzēš 5% recesiju 2009. gadā un ir pielīdzināms strauji augošo Āzijas valstu ekonomikām.
Starptautiskās institūcijas prognozes gan atšķiras no Zviedrijas Nacionālā ekonomikas izpētes institūta aprēķiniem, kas liecina, ka valsts ekonomika šajā gadā varētu pieaugt pat par 5,6%, kas ir līmenis, ko Zviedrija pēc Otrā pasaules kara ir sasniegusi vai pārsniegusi tikai četras reizes.
Institūts norāda, ka tik pat liels Zviedrijas IK pieaugums pieredzēts 1954. gadā. 1961. gadā reģistrēts 5,7% pieaugums, bet 1970. gadā - 6,5%. Visu laiku lielākā valsts ekonomikas izaugsme bija 1964. gadā, kad tā sasniedza 6,8%.
OECD uzskata, ka Zviedrijas veiksme krīzes pārvarēšanā ir saistīta ar valsts labo finanšu stāvokli, jo Zviedrija krīzē nonāca ar relatīvi nelielu valsts parādu un ievērojamu budžeta pārpalikumu. Pat brīdī, kad valsts ekonomika saruka par 5%, Zviedrijas budžeta deficīts nepārsniedza 1,2% no IK. Liela nozīme bijusi arī eksportam, kas pērn pieaudzis par 15%.
Bažas par burbuli
Kā neliels darvas piliens medus mucā ir Zviedrijas augstais ilgtermiņa bezdarbs, kuram ir tendence samazināties, tomēr ne tik strauji, kā gribētos. OECD dati liecina, ka 2010. gadā Zviedrijā bezdarbs bija 8,4%, bet 2011. un 2012. gadā bez darba būs attiecīgi 8,0 un 7,5% darbspējīgo iedzīvotāju. Krīzes karstākajā punktā bezdarbs bija tuvu 10%.
OECD ierosinājusi Zviedrijai īstenot pasākumus darba tirgus elastības palielināšanai un izstrādāt programmu, lai mudinātu bezdarbniekus atkal meklēt darbu. Organizācija arī aicina zviedrus atteikties no ārkārtas pasākumiem, kas tika ieviesti, lai pārvarētu ekonomisko krīzi. Kā piemērs tiek minēta palīdzības pārtraukšana bankām un citām finanšu institūcijām.
Paši zviedri uzskata, ka viens no lielākajiem riskiem tās ekonomikai ir joprojām augošās nekustamā īpašuma cenas, tādēļ radušās bailes par nekustamā īpašuma burbuli, kas varētu sprāgt, tādējādi radot pamatīgas problēmas.