Izstādēs Romānam talkā nāk draugi, kas dala reklāmas bukletus un, reklamējot uzņēmuma eRitenis preci, vizinās apkārt pa izstāžu paviljoniem ar elektriskajiem rolleriem. Romāns stāsta, ka par šo palīdzēšanu viņš draugiem nemaksājot, bet gan neatsaka, kad citreiz palīdzība nepieciešama viņiem. «Mums tāds savstarpējās palīdzēšanas bārters ir izveidojies,» smaida uzņēmējs.
Draugs nav darbinieks
Tomēr brīdī, kad beidzot būs jāpieņem darbā pirmais algotais darbinieks, Romāns draugu kandidatūras neizskatīs. «Ņemt draugus par darbiniekiem ir nepareizi pašā saknē. Darbiniekam ir jāpilda priekšnieka rīkojumi, un agri vai vēlu kāds var uzmest lūpu: draugs kaut kādā brīdī var apvainoties par izrīkošanu, bet es - par kādu rīkojumu nepildīšanu. Turklāt, pieņemot darbā draugus un radiniekus, var gadīties, ka darbinieks nestrādā ar pilnu atdevi, jo priekšnieks taču ir draugs vai rads un viņu taču var neņemt pierē. Treškārt, ja draugs vai radinieks būs jāatlaiž, tad, visticamāk, arī draudzībai būs beigas, bet radu būšanā iezagsies kašķis vairāku gadu garumā.»
Darbinieks Romānam būs jāsāk meklēt itin drīz - vasaras beigās tika līdz galam sakārtotas papīru lietas ar Hipotēku banku un uzņēmums beidzot saņēma finansējumu darbības paplašināšanai. Par iegūtajiem līdzekļiem varēs nopirkt lielāku elektrisko velosipēdu partiju, un Romāns baidās, ka vairs vienatnē tikt galā nespēs. Darbinieku viņš, visticamāk, meklēšot interneta sludinājumu portālā ss.lv, ar kuru jau izveidojušās labas partnerattiecības, tirgojot velosipēdus.
«Kāds ir mans ideālais darbinieks? Es vēlētos, lai viņš prot tikt galā ar visu. Lai viņš spētu no atsūtītajām detaļām saskrūvēt e-riteni un mācētu to arī pārdot. Man faktiski ir jāatrod savs klons, kserokopija,» smejas Romāns. Tomēr viņš apzinās, ka šādu cilvēku atrast būtu grūti un visdrīzāk jāsāk ar skrūvētāju, pēc tam pieņemot darbā arī pārdevēju. «Pavasarī atkal atsāksies tirdzniecības sezona, tad arī skatīsimies,» prāto uzņēmējs.
Bet līdz tam Romāns aicina pieteikties drosminiekus, kas vēlas pasūtīt pirmos viņa izstrādātā, Latvijā ražotā elektroskūtera eksemplārus. Braucamrīka pirmais prototips pagaidām vēl tiek turēts slepenībā, bet esot līdzīgs slavenajam Segway - tikai lētāks un labāks.
Brīnumi un uzmetēji
Kamēr elektrisko braucamrīku tirgotājs vēl tikai grasās iepazīt Latvijas problemātisko darba tirgu, restorāna Kotai īpašnieks Gints Zīverts to bauda visā pilnībā. «Man ir lieliska komanda, tomēr ir viena problēma - viesmīļi. Es varu atļauties maksāt viesmīlei labu atalgojumu, bet tad viņai ir jāatbilst dažiem elementāriem kritērijiem un jāsaprot šā amata būtība. Viesmīlim darba intervijā ir jāpārliecina mani, ka uzņēmums saņems pretī to, par ko maksās viņam to lielo algu.» Gints stāsta, ka pārbaudes laikā, sevišķi, ja viesmīlis ir bez pieredzes, atalgojums būs zemāks, nekā cerētais. «Es esmu izbaudījis tā-ā-ādus brīnumus! Kā cilvēkam var šķist normāli pēc vienošanās par darbu uz to nenākt vai arī pēc algas saņemšanas pazust, nedodot par sevi nekādu ziņu un neceļot telefonu. Arī tāda vienkārša vakance kā kurjers ēdienu piegādei joprojām ir brīva, jo kārtējais puisis, kas bija pieteicies, uzmeta, pat neatnākot pamēģināt.»
«Latvijā nav bezdarba, toties ir bezdarbnieki,» līdzīgu viedokli pauž valodu pasniedzēja Inga Munda. Viņa meklē krievu valodas pasniedzēju un angļu valodas pasniedzēju. «Jā, man ir augstas prasības, pasniedzējs tomēr ir tas, kas definē mācību kvalitāti. Mums ir liels pieprasījums pēc kursiem no jauniešiem, kas grib iemācīties krievu valodu, bet mēs nevaram to nodrošināt. Arī angļu valodas grupas mums ir pilnas.» Inga spriež, ka iemesli, kādēļ cilvēki negrib pie viņas strādāt, ir dažādi - vieni negrib strādāt pa vakariem, daži atkal gribētu, bet nedzīvo Jelgavā. «Turklāt kurš katrs, kas uzskata, ka zina valodu, tomēr nevar to mācīt. Lai to saprastu, pamēģiniet kādam iemācīt runāt latviski. Jābūt arī teorētiskajām zināšanām un pedagoga iemaņām.»
Ziema un ēnas
Sandis Tutins spriež, ka palīdzīgas rokas viņam būs nepieciešamas ziemā. Tad būs jāveic sniega tīrīšanas darbi, un Sandis domā, ka pieprasījums pēc šāda pakalpojuma būs liels: «Es piedāvāju gan jumtu tīrīšanu no sniega, gan lāsteku likvidēšanu. Rēzeknē šim darbam strādniekus atrast nebūs problēmu, šeit cilvēki ir priecīgi par jebkuru darbiņu.» Šobrīd Sandim algotu darbinieku nav - sieviete, kas tutinelli veica tīrīšanas darbus, aizgāja strādāt uz citu uzņēmumu. «Es viņu nevarēju pienācīgi noslogot, tāpēc arī atalgojums nebija liels. Tagad, ja vajag palīdzību, zvanu brālim,» Sandis atzīst.
Savukārt Eva Narunovska beidzot atrisinājusi programmētāju trūkumu - uzņēmumā IT Sapiens ir divi jauni darbinieki. «Kopā man vajadzētu sešus kompetentus kodētājus, bet līdz tam vēl ir jāizaug.» Eva stāsta, ka programmētāji ir ļoti dārgs resurss un šeit problēmas sagādā arī konkurenti, kas darbojas ar ēnu ekonomikas metodēm: «Ja man programmētājam uz rokas ir jāmaksā Ls 1000 un vairāk, uzņēmumam ar visiem nodokļiem tas viss izmaksā reiz divi. Ja cita firma šim pašam darbiniekam piedāvā par pāris simtiem vairāk un maksā aploksnē, es vienkārši nespēju konkurēt.»
*Šonedēļ Diena.lv no visām piecām nominācijām visvairāk balsu nominācijā Perspektīvākais starts