Savienotās Valstis pārtraukušas sarunas ar Krieviju par karadarbības izbeigšanu Sīrijā, apsūdzot krievus aktīvā līdzdalībā Sīrijas valdības spēku veiktajos iznīcinošajos uzlidojumos Alepo pilsētai.
Krievija nepalika atbildi parādā un paziņoja, ka izstājas no svarīgas vienošanās par kodolbruņojuma samazināšanu. Kremļa saimnieks Vladimirs Putins izteicis ultimātu amerikāņiem - Krievija atkal varētu pildīt līguma nosacījumus, ja ASV paveiks vairākus «mājasdarbus», tostarp atteiksies no saistībām pret NATO sabiedrotajiem.
Neredz jēgu runāt
Nedēļas nogalē ASV valsts sekretārs Džons Kerijs un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs vairākkārt sazvanījās, bet amerikāņu un krievu amatpersonas aizvadīja intensīvas sarunas, kuru laikā arī apspriesta iespēja kaut vai uz dažām dienām pārtraukt uguni Sīrijā. Tas jo īpaši būtu nepieciešams Alepo, kur jau vairāk nekā nedēļu turpinās masīva bombardēšana, kāda piecarpus gadu ilgā Sīrijas kara laikā vēl nebija piedzīvota. Uzbrukumos lielākie cietēji ir civiliedzīvotāji, kas ir iesprostoti dumpinieku kontrolētajos rajonos.
Tomēr sarunas nenesa cerēto, tādēļ amerikāņi pirmdien nolēma izstāties no tām. «Šis lēmums nenāca viegli. Savienotās Valstis darīja visu iespējamo, lai sarunās ar Krieviju vienotos par vardarbības samazināšanu, netraucētu humanitārās palīdzības piegādi un vēršanos pret teroristu organizācijām, kas darbojas Sīrijā,» paziņoja ASV Valsts departamenta pārstāvis Džons Kirbijs. «Diemžēl Krievija nevēlējās pildīt savas saistības. Krievija un Sīrijas režīms ir izvēlējušies iet militāru ceļu, kas nav saistīts ar karadarbības samazināšanu, kā to apliecina viņu pastiprinātie uzbrukumi civiliedzīvotājiem.»
Izdevums The New York Times norāda, ka paziņojumā nebija pieminēti soļi, kurus ASV varētu spert, lai palīdzētu Sīrijas opozīcijas kaujiniekiem, piemēram, piegādājot pretgaisa aizsardzības ieročus vai ieviešot sankcijas pret Krievijas institūcijām, kas palīdz Sīrijas valdībai. Līdz šim Baltais nams ir izvairījies paplašināt amerikāņu līdzdalību Sīrijas konfliktā, baidoties nonākt tiešā militārā konfrontācijā ar Krieviju.
Rietumvalstu diplomāti ziņu aģentūrai Reuters sacījuši, ka pēc amerikāņu izstāšanās no sarunām Krievija varēs daudz brīvāk iesaistīties militārajās operācijās Sīrijā.
Putina vēlmju saraksts
Gandrīz vienā laikā ar amerikāņu paziņojumu par Sīrijas sarunu pārtraukšanu tika publicēts Krievijas prezidenta V. Putina dekrēts par valsts izstāšanos no vienošanās, kas paredz pārstrādāt kodoldegvielā atomieročos izmantojamo plutoniju. 2000. gadā Krievijas un ASV panāktā un 2010. gadā parakstītā vienošanās paredzēja, ka katra valsts atbrīvosies no vismaz 34 tonnām plutonija, ar ko pietiktu 17 tūkstošu kodolgalviņu izgatavošanai.
Paskaidrojot savu lēmumu, V. Putins paziņoja, ka tā esot atbilde uz «draudiem stratēģiskajai stabilitātei, ko radījusi Savienoto Valstu nedraudzīgā rīcība pret Krieviju», raksta The Daily Telegraph. Viņš arī nācis klajā ar nosacījumiem, lai Kremlis atjaunotu darbību līgumā.
Maskava pieprasa, lai Vašingtona atceļ sankcijas, kuras pret Krieviju ieviesa pēc Krimas aneksijas un iebrukuma Austrumukrainā 2014. gadā, kā arī izmaksā kompensāciju par to radītajiem zaudējumiem. Kremlis arī vēlas, lai tiktu atcelts ASV Kongresa 2012. gadā pieņemtais Magņitska likums, kas vēršas pret korumpētām Krievijas amatpersonām.
V. Putina vēlmju sarakstu noslēdz prasība samazināt ASV karavīru un bruņojuma klātbūtni NATO dalībvalstīs alianses austrumu flangā līdz līmenim, kāds tas bija 2010. gadā, kad Krievija un ASV parakstīja vienošanos par plutoniju. Tas būtu pretrunā ar jūlija NATO samitā Varšavā panākto vienošanos palielināt alianses militāro klātbūtni Polijā un Baltijas valstīs.