Savukārt Ķīna un Krievija izmantojušas iepriekšējo gadu straujo ekonomisko pieaugumu, lai demonstrētu sevi kā globālās lielvaras.
Stokholmas Starptautiskais Miera pētījumu institūts (SIPRI) aprēķinājis, ka pasaulē pagājušajā gadā iepirkti ieroči 1,464 triljonu dolāru (732 miljardi latu) vērtībā. Tas ir par 45 procentiem vairāk nekā pirms desmit gadiem. Salīdzinot ar 2007.gadu, pērn pasaule ieroču iegādei tērējusi par četriem procentiem vairāk, raksta The Local.
«Kara pret terorismu idejas attīstīšana iedrošinājusi dažas valstis skatīt savas problēmas caur ļoti militarizētu perspektīvu, un tā tiek izmantota, lai attaisnotu augstos tēriņus militāriem nolūkiem,» teikts SIPRI paziņojumā.
ASV pagājušajā gadā tērējušas 607 miljardus dolāru (303 miljardi latu) par ieroču iegādi, tas atbilst gandrīz 42 procentiem no visas pasaules izdevumiem. Kopš 1999.gada Savienoto Valstu izdevumi ieročiem pieauguši par 67 procentiem.
Otrā lielākā tērētāja bijusi Ķīna, kas pēdējā desmitgadē trīskāršojusi militāros izdevumus un pagājušajā gadā ieroču iepirkšanai tērējusi gandrīz 85 miljardus dolāru (42 miljardi latu).
Trešo un ceturto vietu ieņem Francija un Lielbritānija, kuras tērējušas vairāk nekā 65 miljardus dolāru (32 miljardi latu). Krievija pirmo reizi pēc aukstā kara beigām atgriezusies saraksta piecniekā. Tā 2008.gadā tērējusi 58 miljardus dolāru (29 miljardi latu), kas ir par 173 procentiem vairāk nekā 1999.gadā.
Desmit pasaules lielāko tērētāju vidū tikai divas valstis - Vācija un Japāna - pēdējā desmitgadē samazinājušas ieroču iegādes izdevumus. Vācija 2008.gadā izdevusi 49 miljardus dolāru (24 miljardi latu), kas ir par 11 procentiem mazāk nekā 1999.gadā. Japāna pērn iepirkusi ieročus par 46 miljardiem dolāru (23 miljardi latu) - par 1,7 procentiem mazāk nekā pirms desmit gadiem.