Laika ziņas
Šodien
Migla
Sestdiena, 28. decembris
Inga, Irvita, Ivita, Ingeborga

Pieļauj straujāku izaugsmi

Pārtikas ražotāju nedienas saistībā ar Krievijas tirgu, ne pārāk veiksmīgā Liepājas metalurga (tagad KVV Liepājas metalurgs) darbības atsākšana un aizvien lielā ienākumu nevienlīdzība daudziem varētu radīt iespaidu, ka ekonomiskā izaugsme valstī apstājusies.

Tomēr Dienas aptaujātie ekonomikas eksperti vairāk vedina uz optimismu nekā pesimismu un nākamajam gadam sola straujāku izaugsmi tautsaimniecībā, neraugoties uz to, ka gan ārējās, gan valsts iekšējās ekonomiskajās norisēs netrūkst lejup velkošu faktoru.

Komentējot potenciālos izaugsmes faktorus, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzsver, ka ekonomisko izaugsmi varētu veicināt Eiropas Savienības (ES) fondu naudas no nākamā plānošanas perioda apgūšana un tas, ka rezultātus sāks dot jaunu eksporta tirgu apgūšana.

Nozaru griezumā, viņaprāt, pieaugums varētu būt vērojams tajās jomās, kuras «uzsildīsies ar ES fondu naudām», piemēram, būvmateriālu ražošana saistībā ar māju siltināšanu. Savukārt par kavēkli potenciālajai ekonomiskajai izaugsmei J. Endziņš uzskata nodokļu politikas nianses, akcentu liekot uz kavējošiem apstākļiem saistībā ar mazo un vidējo uzņēmumu režīma maiņu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa nesamazināšanu, solidaritātes nodokli, kā arī citu nodokļu celšanu.

Paredz kreditēšanu

DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš uzskata, ka vissvarīgākais faktors, kas dominēs kopējā Latvijas makroekonomikas stāstā nākamajos piecos gados, būs kreditēšana. «Nākamais vēl gan būs iesildīšanās gads, bet nav šaubu par izmaiņu virzienu. Piepildīšanās iespēja ir faktiski 100%, jautājums tikai - cik strauji tas notiks,» uzskata ekonomikas speciālists. Viņš piebilst, ka jauno kredītu, kā arī līzinga darījumu pieaugums jau notiek, bet kopējais kredītportfelis joprojām samazinās, taču arvien lēnāk. Eksperts zina teikt, ka uzņēmumiem izsniegto kredītu portfelis faktiski stabilizējies, tas ir gandrīz precīzi tāds pats kā februārī, savukārt mājsaimniecību kopējais portfelis vēl slīd uz leju. «Tieši šajā jomā kreditēšanas negatīvā cikla inerce ir visspēcīgākā. Taču nākotnē tieši mājsaimniecību aizņemšanās potenciāls ir visstraujākais,» secina P. Strautiņš.

Arī Nordea bankas ekonomikas eksperts Gints Belēvičs saskata pozitīvas tendences aizdevumu saņemšanā un teic, ka kreditēšanas nozarē šogad vērojams būtisks jauno kredītu apjomu pieaugums, kas patlaban pēc septiņu gadu pastāvīga krituma ļauj kopējam banku kredītportfelim turēties vienmērīgā līmenī. «Tas vieš cerības, ka zemākais punkts tautsaimniecības kreditēšanā sasniegts, un jau nākamgad varētu ieraudzīt kaut nelielu, tomēr izaugsmi šajā rādītājā. Septembrī veiktais banku kreditēšanas apsekojums liecina, ka bankas piedāvā labvēlīgākus kreditēšanas nosacījumus un pakāpeniski atvieglo kreditēšanas standartus,» spriež Nordea eksperts.

Jauni tirgi

P. Strautiņš arī pieļauj, ka tautsaimniecības izaugsmi nākamgad veicinās pārtikas, vieglās rūpniecības un mašīnbūves uzņēmumu pielāgošanās Krievijas tirgus sarukumam. DNB ekonomikas eksperts pieļauj, ka nozīmīgs pozitīvs devums eksportā būs no augošā informācijas tehnoloģiju segmenta un biznesa un finanšu pakalpojumu eksporta. Tomēr attiecībā uz ārējo tirdzniecību tiek saskatītas arī ne pārāk iepriecinošas lietas. G. Belēvičs norāda, ka importa kopapjoms faktiskajās cenās pēdējā laikā pieaug, pat neskatoties uz būtisku importa preču cenu kritumu. Savukārt eksports faktiskajās cenās sāk buksēt, lai gan eksporta cenas augušas. Tas nozīmē, ka salīdzināmajās cenās situācija ārējās tirdzniecības bilancē kļūst arvien sliktāka, un tas negatīvi ietekmēs kopējo valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītāju.

Cer uz patēriņu

Kā vienu no tautsaimniecības izaugsmes virzītājiem G. Belēvičs saskata patēriņu, norādot, ka no kreditēšanas atdzīvošanās visvairāk varētu iegūt nekustamo īpašumu, tirdzniecības un rūpniecības nozares. «Tieši tirdzniecības nozare, pateicoties pieaugošai Latvijas iedzīvotāju pirktspējai, līdzīgi kā tas bijis pēdējos gados, būs viens no galvenajiem IKP dzinējspēkiem. Iedzīvotāju ienākumi turpina augt straujāk nekā ekonomika kopumā, arī uzkrājumi palielinās, kas nozīmē to, ka privātais patēriņš, visticamāk, būs spēcīgs arī nākotnē,» prognozē Nordea eksperts.

Arī statistikas dati liecina, ka naudas līdzekļu apjoms, kas ir iedzīvotāju rīcībā, pamazām palielinās, vismaz attiecībā uz strādājošo sabiedrības daļu. Tā, piemēram, vidējā bruto darba samaksa gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar šo pašu laika posmu gadu iepriekš bija pieaugusi par 6,9%, bet reālais neto darba samaksas gada pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 6,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vairāk naudas apritē rodas arī no kredītsaistību samazināšanās. Jāuzsver, ka mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn sarucis par 5,2% līdz nepilniem 5,38 miljardiem eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati. Absolūtos skaitļos mājsaimniecību saistības pret bankām gada laikā ir sarukušas gandrīz par 300 miljoniem eiro, un vismaz daļai no šīs naudas varētu būt potenciāls atgriezties valsts ekonomiskajā apritē.

Negācijas ekonomikas speciālisti saskata saistībā ar būvniecību. «Nav redzami faktori, kas varētu strauji mainīt būvniecības sektora vājos rādītājus. Dzīvojamo māju segmentā, kur aktivitāte apstājās aizvadītajā gadā līdz ar izmaiņām imigrācijas normatīvajā regulējumā un Krievijas iedzīvotāju maksātspējas kritumu, izaugsmei pagaidām nav iemesla,» vērtē G. Belēvičs.

Savukārt P. Strautiņš iespējamu pozitīvu virzību šajā jomā saskata saistībā ar potenciālu hipotekārās kreditēšanas pieaugumu nākotnē.

Banku ekspertu prognozes rāda, kopumā tautsaimniecībā nākamgad būs straujāka izaugsme nekā šogad. Proti, Nordea bankas prognoze paredz 3,5% vērtu ekonomisko izaugsmi. Līdzīgu sniegumu paredz P. Strautiņš: «Nedaudz virs 3% gadā. Nav šaubu par privātā patēriņa nozīmīgu devumu, tā pieauguma temps visdrīzāk būs straujāks par 3%.» Savukārt J. Endziņš pieļauj, ka pieaugums varētu būt līdzīgs kā šogad vai zemāks. Šā gada trijos ceturkšņos ekonomika salīdzinājumā ar šo pašu periodu pērn augusi par 2,4%.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Fakti

Izmaiņas lielākajās ekonomikas nozarēs 2015. gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada otro ceturksni, %
Tirdzniecība: 4,3%
Apstrādes rūpniecība: 6,2%
Operācijas ar nekustamo īpašumu: 2,9%
Komercpakalpojumi: 2,3%
Transports un uzglabāšana: -4,3%
Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana: 4,2%
Būvniecība:-3,4%
Izglītība: 4,2%
Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?