«Latvijā ļoti daudzi skolēni, kuriem ir atzinums par speciālām vajadzībām, nesaņem nekādu papildu pedagoģisku pakalpojumu un atbilstošu finansējumu un cīnās paši saviem un ģimenes spēkiem,» norāda biedrības Pro Futuro valdes priekšsēde Eva Birzniece. Skolēnu ar speciālajām vajadzībām izglītošana tiešām izmaksā dārgāk, jo tā prasa vairāk pedagogu darba laika, atbalsta personālu un nepieciešami arī atšķirīgi mācību materiāli. Turklāt papildu finansējums varētu radīt skolām lielāku motivāciju strādāt pie iekļaujošas izglītības. Tomēr pašreizējais finansējuma modelis ļauj piešķirt pašvaldībām lielāku finansējumu tikai par tiem skolēniem, kuri mācās licencētajās speciālās izglītības programmās.
Šo pretrunu nenoliedz arī atbildīgie speciālisti. Nav jāfinansē speciālās programmas, bet gan bērni ar speciālām vajadzībām, saka Valsts izglītības satura centra speciālās izglītības eksperte Mudīte Reigase. Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis to uzreiz sasaista ar savu ieceri pāriet uz galvojumu sistēmu vispārējās izglītības finansēšanā (nauda «sekotu» skolēnam līdz skolai, nevis pašvaldībai), par ko vēl gaidāmas diskusijas. Proti, tad skolēniem ar speciālajām vajadzībām «sekojošais» finansējums būtu lielāks nekā pārējiem.
Tiesa, viņiem ir atšķirīgas diagnozes, turklāt atšķirīga smaguma, tāpēc visiem pēc viena šablona piegriezts finansējuma apjoms arī nebūšot tā labākā izeja, izriet no vairāku Dienas aptaujāto speciālistu teiktā. R. Ķīlis sola ņemt vērā arī to un nodrošināt lielāku «detalizāciju» finansējuma apjomā.