Jautāts, vai pats bija cerējis uz tik labu rezultātu, Saramotins norāda, ka to nekad droši nevar zināt, bet, ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, viņš zināja, ka var paveikt arī ko ievērojamu. «Šīs viennozīmīgi man ir piemērotas sacensības, kā jau visi viendienas braucieni. Taču ar to vien ir par maz, vēl arī jāstāv klāt veiksmei. Divreiz es te piedzīvoju kritienus. 2012. gadā biju 18. vietā, bet pērn biju arī vadošajā grupā, pirms man saplīsa ķēde.»
Pagājušajā nedēļā 8. aprīlī 33. dzimšanas dienu nosvinējušais Aleksejs norāda, ka viņam patīk par «ziemeļu elli» dēvētā Parīze-Rubē piedāvātais izaicinājums un bruģis. «Man patīk cīnīties sarežģītos apstākļos. Plus - jau piedalīšanās vien tik leģendārās sacīkstēs ļoti motivē. Manuprāt, šī ir visskaistākā un sarežģītākā viendienas gonka velosportā. Un man personīgi tā ir arī vismīļākā. Viss pārējais - olimpiskās spēles, pasaules čempionāts - ir pēc tam.»
Parīze-Rubē nekad nav bijis viegls pārbaudījums, bet aizvadītajā svētdienā pieredzētais pārsteidzis arī rūdītus riteņbraukšanas cienītājus. Neskatoties uz zibenīgi aizvadīto pirmo stundu ar sportistu vidējo braukšanas ātrumu 50 kilometri stundā, deviņi vīri pamanījās veikt izrāvienu. To pulkā bija arī Saramotins, un pēc 75 veiktiem kilometriem šīs grupas pārsvars pār peletonu bija vairāk nekā desmit minūtes. «Protams, komandā viss bija saplānots, kurš ko dara un kad. Bija doma sagaidīt mūsu komandas līderi [šveicieti Martinu Elmigeru] un tad strādāt kopā ar viņu. Redzēju, ka viņš aizbrauca kopā ar līderiem, bet es paliku uzmanīt savā grupā esošos. Tā vienmēr ir mazliet loterija, nekad nevar zināt, kā sacīkstes izvērsīsies. Tikpat labi arī mūsu grupa varēja panākt viņus. Man bija tam jābūt gatavam, un es biju, man bija vēl spēks.»
Sacensības šogad izcēlās arī ar incidentu pie dzelzceļa pārbrauktuves - vairāki riteņbraucēji neapstājās pie nolaistas barjeras un turpināja sacīkstes, lai gan bīstami tuvu bija ātrvilciens. Francijas valsts dzelzceļa uzņēmums SNCF pirmdien aicināja policiju sākt izmeklēšanu pret «bezatbildīgajiem» sportistiem. «Miljoniem televīzijas skatītāju tiešraidē redzēja šo ekstremālo un bezatbildīgo rīcību, kas varēja beigties traģiski,» teikts SNCF paziņojumā, kurā pavēstīts arī par sūdzības iesniegšanu prokuratūrā. Parasti tādos gadījumos vainīgos diskvalificē, bet šoreiz sacensību organizatori aizstāvēja riteņbraucējus.
Saramotins tobrīd bija atrāvienā no peletona un nebija starp grēkāžiem. «Protams, tā ir organizatoru vaina. To taču varēja paredzēt un barjeru nolaist ātrāk. Grūti vainot sportistus, kuri vienkārši nevēlējās zaudēt laiku. Viens aizbrauca, un sākās ķēdes reakcija. Diez vai kādu sodīs, jo nav iespējams konstatēt visus, kas tur neapstājās,» notikušo komentēja Latvijas riteņbraucējs.
Vēl viens mūsu valsts pārstāvis Gatis Smukulis (Katjuša), krītot sacensībās, tomēr nav lauzis atslēgas kaulu, kā tika ziņots iepriekš, bet gan lauzis labā elkoņa galviņu.
Dienu pēc smagajām sacīkstēm sajūtas esot «parastas», tikai nogurums vēl liek sevi manīt. Saramotins saka, ka trīs četras dienas noteikti vēl būšot vajadzīgas, lai atgūtos no svētdien gūtās fiziskās slodzes. Jau svētdien IAM Cycling komandas pārstāvim paredzēts starts vēl vienā pasaules tūrē iekļautā viendienas braucienā - Amstel Gold Race Nīderlandē, un pēc tam viņš varēs atvilkt elpu.