Argentīnieši nav norijuši zaudējuma rūgtumu un tieši pēdējā laikā regulāri atgādinājuši, ka viņi ir patiesie salu īpašnieki. Tas savukārt izraisījis asu Lielbritānijas pretreakciju. Vārdu karš vēl vairāk var pastiprināties tuvākajos gados, jo britu kompānijas Folklendu salu piekrastē grasās sākt naftas ieguvi.
Vēlas būt briti
1982. gada 2. aprīlī Argentīnas armija iebruka Folklendās. Toreiz Argentīnā pie varas esošā militārā hunta, kas ar šo soli vēlējās novērst iedzīvotāju uzmanību no dziļajām ekonomiskajām problēmām un cilvēktiesību pārkāpumiem, domāja, ka briti neatbildēs ar militāru rīcību. Tomēr tā kļūdījās, jo Lielbritānija sāka ofensīvu, kuras rezultātā argentīnieši 14. jūnijā pieņēma lēmumu padoties. Karā, kas ilga 74 dienas, gāja bojā 649 argentīnieši, 255 briti un trīs vietējie iedzīvotāji.
Savā kara gadadienā izplatītajā paziņojumā pašreizējais Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons Argentīnas karavīru iebrukumu Folklendās nosauca par «dziļi nepareizu». «Šajā dienā pirms trīsdesmit gadiem Folklendu salu iedzīvotāji cieta no agresijas, kuras mērķis bija nozagt viņu brīvību un dzīvesveidu,» teikts premjera paziņojumā. «Šī ir piemiņas un pārdomu diena. Diena, lai atcerētos visus tos, kuri zaudēja dzīvību konfliktā - mūsu bruņoto spēku locekļus, tāpat kā argentīniešu karavīrus, kuri gāja bojā.»
Viņš arī pauda pārliecību, ka viņa valdības pienākums ir atbalstīt salinieku tiesības noteikt savu nākotni, kuru pašlaik viņi redzot Lielbritānijas sastāvā. «Šis fundamentālais princips bija spēkā pirms trīsdesmit gadiem, un šodien mēs šo principu apstiprinām no jauna,» uzsver D. Kamerons.
Premjera nostājai pievienojas arī Folklendu salu gubernators Naidžels Heivuds. «Salas pieder britiem, mums ir pilnas tiesības uz tām. Paši salinieki vēlas būt briti,» Folklendu galvas teikto citē AFP.
Folklendu salu kara veterāni un viņu kritušo biedru radinieki pirmdien sapulcējās uz piemiņas misi Lielbritānijas Nacionālajā piemiņas parkā Stafordšīrā. Tur tika iedegta balta svece, kura degs 74 dienas - tikpat, cik ilga karadarbība starp Argentīnu un Lielbritāniju.
Nafta pastiprina strīdu
Argentīnieši savus Folklendu karā nogalinātos un izdzīvojušos kareivjus godināja valsts dienvidu pilsētā Ušvajā, kur izveidots kara memoriāls. Uz piemiņas pasākumu bija jāierodas arī Argentīnas prezidentei Kristīnai Kirhnerei, kurai vajadzēja iedegt mūžīgo uguni.
Jau agri no rīta pie memoriāla sapulcējās kara veterāni un viņu ģimenes locekļi. Folklendu konflikta dalībnieks Karloss Alberto Latore aģentūrai Reuters stāstīja, ka viņam ir svarīgi, lai jaunā argentīniešu paaudze būtu izglītota par 30 gadus senajiem notikumiem, jo viņiem esot jātic, ka Argentīnai ir likumīgas tiesības uz salām.
Sakāve Folklendu karā bija viens no iemesliem militāristu varas norietam un demokrātijas atjaunošanai Argentīnā, tomēr tā nav mazinājusi Buenosairesas pretenzijas uz suverenitāti pār salām. Argentīnas retorika pret Lielbritāniju pastiprinājās pirms diviem gadiem, kad Londona deva atļauju vairākām britu enerģētikas kompānijām sākt iespējamo naftas ieguvju izpēti ap Folklendām. Dažas no tām ir paziņojušas, ka pirmie urbumi tiks veikti 2016. gadā. Argentīna ir piedraudējusi ar tiesu darbiem pret uzņēmumiem, kas iesaistīti naftas ieguvju izpētē.
Tuvojoties kara 30. gadadienai, Argentīna vērsusies pret Folklendām un savās darbībās iesaistījusi arī citas Dienvidamerikas valstis. Janvārī Argentīna un tās tuvākās sabiedrotās Brazīlija, Čīle, Paragvaja un Urugvaja paziņoja, ka slēdz savas ostas kuģiem ar Folklendu karogu. Argentīna arī piedraudējusi slēgt savu gaisa telpu avioreisam, ar kuru vienreiz nedēļā no Folklendu galvaspilsētas Stenli var nokļūt Čīlē. Tādā gadījumā folklendieši tiktu pilnībā izolēti no ārpasaules.
Pagali ugunij piemeta arī briti, februāra sākumā paziņojot, ka pavasarī Folklendu salās ieradīsies supermodernais iznīcinātājkuģis HMS Dauntless, kas aprīkots ar ballistiskajām raķetēm. Pirmdien Lielbritānijas Aizsardzības ministrija precizēja, ka karakuģis trešdien dosies ceļā uz reģionu, kur pusgadu veikšot patruļas misiju. Buenosairesa uzskata, ka tas ir mēģinājums militarizēt konfliktu.