Daudzi kodoluzbrukumos izdzīvojušie nespēj izdzēst no atmiņām toreiz piedzīvotās šausmas, tādēļ iestājas pret Japānas konservatīvā premjerministra Šindzo Abes plāniem atjaunot atomelektrostaciju (AES) darbību un vēlmi attālināties no valsts pēckara periodā piekoptās pacifisma politikas.
Elle zemes virsū
Otrais pasaules karš Eiropā beidzās ar nacistiskās Vācijas padošanos 1945. gada 8. maijā, bet Āzijā un Klusajā okeānā tas turpinājās vēl vairākus mēnešus, jo Japāna pretojās ASV, Lielbritānijas un Ķīnas prasībai kapitulēt.
Japāna nepadevās arī pēc tam, kad amerikāņi bija veikuši intensīvus uzlidojumus valsts lielākajām pilsētām, tajā skaitā Tokijai. Toreizējais ASV prezidents Harijs Trumens kā galējo ieroci Japānas sakaušanai redzēja atombumbu, tādēļ pavēlēja dot izšķirošo triecienu.
1945. gada 6. augusta rītā bumbvedējs Enola Gay ar kaujas gatavībā esošu urāna bumbu Little Boy pacēlās no ASV piederošās Tinianas salas Ziemeļu Marianas salu arhipelāgā, lai dotos uz Japānas pilsētu Hirosimu, kur atradās Japānas armijas ģenerālštābs un ieroču rūpnīcas.
Little Boy eksplodēja pulksten 8.15 aptuveni 600 metru virs Hirosimas, acumirklī nogalinot ap 70 tūkstošiem cilvēku (līdz gada beigām bojāgājušo skaits pieauga līdz 140 tūkstošiem) un gandrīz pilnībā nolīdzinot pilsētu.
Tuvāk eksplozijas epicentram esošie cilvēki sadega dzīvi vai guva smagus apdegumus, bet tuvākajā apkaimē esošie tika pakļauti spēcīgai radiācijai, kuras dēļ viņu veselības stāvoklis strauji pasliktinājās. «Tā bija elle zemes virsū,» atminas 90 gadu vecais Sunao Cuboi, kurš sprādzienā guva plašus ķermeņa apdegumus un radiācijas dēļ iedzīvojās nopietnās veselības problēmās. «Visapkārt bija pārogļojušies ķermeņi. Degošas miesas smaka bija visu nomācoša.»
Pēc trim dienām amerikāņi uzmeta plutonija bumbu Nagasaki pilsētai, momentā nogalinot 40 tūkstošus cilvēku (tuvākajos mēnešos mirušo skaits pieauga līdz 70 tūkstošiem). 15. augustā Japāna paziņoja par kapitulāciju.
Japānas varasiestādes līdz 2014. gada augustam atzinušas, ka abos kodolsprādzienos un no to radītajām sekām kopumā miruši vairāk nekā 450 tūkstoši cilvēku - vismaz 292 tūkstoši Hirosimā un 165 tūkstoši Nagasaki, raksta The Guardian.
Noliedz atomenerģiju
Pašlaik dzīvi vēl ir aptuveni 183 tūkstoši Hirosimas un Nagasaki atomsprādzienos izdzīvojušo. Šo cilvēku vidējais vecums ir 80 gadu, tādēļ daudziem tā būs pēdējā apaļā traģisko notikumu gadadiena. Viņi to vēlas izmantot, lai aicinātu pasauli atteikties no kodolieročiem un atomenerģijas.
Japānas sabiedrības pretestība atomenerģijai krasi pieauga pēc 2011. gadā zemestrīces un cunami izraisītās avārijas Fukušimas AES, kas nācijai varēja atnest jaunu kodoltraģēdiju. Pēc notikušā tika apturēti visi valstī esošie kodolreaktori, bet Japānas premjers Š. Abe nolēmis tos atkal iedarbināt. 10. augustā kā pirmā darbu atsāks Sendai AES.
«Mēs apzināmies atomenerģijas riskus un cilvēka nespēju to kontrolēt, tādēļ nevajadzētu restartēt atomreaktoru darbību,» Hirosimas kodolsprādzienā izdzīvojušais 87 gadus vecais Acuši Hošino sacīja Reuters.
Atomsprādzienos izdzīvojušie arī kritizē Š. Abes ieceri paplašināt Japānas bruņoto spēku pilnvaras, noteiktos gadījumos atļaujot tos iesaistīt militāros konfliktos ārzemēs. Hiromati Jamada, kurš pārdzīvoja Nagasaki sprādzienu, uzskata, ka Š. Abes «proaktīvais pacifisms» aizvirzīs Japānu prom no pretkara ideāliem, kuru simbols kopš 1945. gada ir Hirosimā un Nagasaki izdzīvojušie.