Pierīga

Puse Latvijas iedzīvotāju dzīvo Rīgā un Pierīgā. Protams, labāk, ka puse Latvijas iedzīvotāju dzīvo Pierīgā, nevis Dublinas apkaimē, bet tas ir fakts, kas ne tikai satrauc, bet liek pārdomāt Latvijas politiku vislielākajās līnijās. Cik tā atbilst Latvijas realitātei? Cik šai jaunajai Latvijas realitātei atbilst reģionālā reforma? Cik tai atbilst Latvijas attīstības plāni? Varbūt ir pareizi resursus koncentrēt stiprākajos Latvijas reģionos - Pierīgā, Ventspilī, Daugavpilī, Liepājā, Cēsīs, citos attīstības centros -, nevis fantazēt par pilnīgi vienmērīgi attīstītu teritoriju, kamēr cilvēki no vājākajiem reģioniem turpina pārcelties nevis uz Rīgu vai Ventspili, bet, kas sliktākais, - uz citām pasaules valstīm. Tautas skaitīšanas dati ir nežēlīgi - 10 gados mēs esam zaudējuši vismaz 309 tūkstošus cilvēku, no kuriem 190 tūkstoši ir aizbraukuši no Latvijas. Neliekuļosim - šie cilvēki ir aizbraukuši labākas dzīves, augstāka dzīves līmeņa meklējumos. Ja Latvijas valdībai neizdosies īstenot tādu politiku, kas būtiski paaugstina dzīves līmeni tepat Latvijā, emigrācija turpināsies, jo lielajā Eiropas Savienības valstī ar 498 miljoniem iedzīvotāju robežas nepastāv. Cilvēkus Latvijā mēs nevaram noturēt ne ar ko citu kā tikai ar pozitīviem pasākumiem, kas vērsti uz dzīves kvalitātes uzlabošanos. Ja visā Latvijā dzīvotu, kā dzīvo Pierīgā, mums būtu labākas izredzes pārdzīvot šo pārbaudījumu laiku latviešiem kā nācijai vispār.