Visu Latvijai! ir pilnībā gatava strādāt valdībā. Man šķiet, ka mēs esam vienīgā parlamentā pārstāvētā partija, kas jau ir piedāvājusi visu ministru kandidatūras. Ja šodien ir jautājums par koalīcijas izveidošanu, problēma nav Nacionālajā apvienībā. Lēmums ir jāpieņem Zatlera Reformu partijai un Vienotībai.
Jūsu nesenais paziņojums par trešās daļas Latvijas pilsoņu statusu, daži citi šajā īsajā laikā jau izskanējušie jūsu partijas biedru viedokļi - vai tas neapgrūtina jūsu iekļaušanos valdības koalīcijā?
Ir divas lietas. Šajā paziņojumā es neesmu runājis par kaut kādu «trešdaļas iedzīvotāju skaitu». Tās visas tiešām ir tālākas interpretācijas. Es esmu runājis par to, ka okupācijas periodā notikušās etnostrukturālās izmaiņas Latvijas teritorijā atbilstoši starptautiskajiem līgumiem ir nelikumīgs process. Tas ir neatkarīgi no tā, kā mēs to uzskatām, kā mēs to vērtējam. Neatkarīgi no mūsu subjektīvās attieksmes šis process ir un paliek nelikumīgs. Cita lieta - un tas arī tika skaidrots manā vēstulē - Nacionālā apvienība neatbalsta cilvēku grupu apsaukāšanu. Tomēr nevaram noliegt, ka ir arī tādi cilvēki starp Saskaņas centra biedriem un atbalstītājiem, kas nejūtas piederīgi šai valstij. Kas attiecas uz valdības veidošanas sarunām, šis jautājums vispār nav apspriests, un balstīties uz Visu Latvijai! ierindas biedra tvitera ierakstu, ko no savas puses interpretējis SC, - tas laikam nav primārais apspriešanas punkts valdības sarunās.
Kas tad, jūsuprāt, Saskaņas centram būtu jāizdara vai jādeklarē, lai Visu Latvijai! izturētos pret SC tāpat kā pret citām Latvijas partijām?
Pirmkārt, šīs partijas valdē nevarētu būt pārstāvēta Latvijas Sociālistiskā partija, kuru vada Alfrēds Rubiks, vai citi Latvijas neatkarības pretinieki, kas pauž viedokli, ka Latvijā nav bijusi okupācija, ka Latvija ir brīvprātīgi pievienojusies Padomju Savienībai un cilvēki paši brīvprātīgi ir kāpuši vilcienos, lai dotos «ekskursijā» uz Sibīriju. Šādu cilvēku atrašanās partijas valdē un biedru rindās mūsu skatījumā nav pieņemama partijai, kuru Latvijā varētu saukt par legālu. Otrkārt, ļoti nopietns ir jautājums, vai pašreizējais režīms Krievijā ir tāds, ka mēs varētu akceptēt šīs valsts vadošās partijas līgumu ar partiju, kas gatavojas pārvaldīt Latvijas valsti. Trešā lieta ir attieksme pret valsts valodu. Signāli ir pretrunīgi - no vienas puses, solot sargāt latviešu valodu kā vienīgo valodu, no otras puses, dažādos veidos atbalstot divvalodības centienus. Nākamais ir 9. maija pasākumi. Tas, ka augstas amatpersonas liek ziedus pasākumā, kurā tiek slavēts okupācijas režīms, kas ir nesis tik daudz posta, un kurš ir ar tik traģisku simbolisku nozīmi lielākajai Latvijas iedzīvotāju daļai. Mēs uzskatām, ka tā nav valstiski cienīga pozīcija pieļaut šāda spēka valdīšanu. Es minēju tikai dažus piemērus, bet ir vēl virkne piemēru, kas pierāda, ka šī veidojuma dziļākā identitāte nav saistīta ar Latvijas valsti - vismaz ne ar tādu Latvijas valsti, kādu mēs uzskatām par atbilstošu Latvijas valstiskuma principiem.
Kādas VL skatījumā ir tās lietas, kuras būtu pašas svarīgākās jaunajai valdībai un kuras varbūt būtu jādara citādi, nekā to darīja Dombrovska valdība?
Trīs būtiskas tēmas. Vispirms - valsts valodas lomas stiprināšana, tātad plašākā un dziļākā mērā nacionālais jautājums. Otrs - taisnīgāka sociālā politika. Trešais - naudas varas mazināšana politikā vai, citiem vārdiem, tā pati tiesiskuma politika. Šobrīd valdības sarunās ir iezīmējušies visvairāk apspriestie ekonomiskie bloki, kas līdz šim vairāk ir apskatīti tādā starptautisko attiecību kontekstā, - stabilizācijas programmas pabeigšana, fiskālā disciplīna, budžeta deficīts, līdz ar to eiro ieviešana 2014. gadā, saistību pildīšana ar Starptautisko Valūtas fondu. Tur visām trim partijām lielos vilcienos ir vienprātība. Otrs bloks ir tiesiskums. Tajā vienprātība ir vēl lielāka. Tātad sākumdeklarēšanās, legālā prezumpcija, atklātie balsojumi, imunitātes samazināšana deputātiem, mediju īpašnieku atklāšana. Tas bloks, kas mums ir svarīgs un ko mēs trešdien izvirzījām sarunās, ir nacionālie jautājumi. Šeit domstarpību ir krietni vairāk - īpaši ar Zatlera partiju, mazāk ar Vienotību, tomēr arī ar Vienotību. Tie ir jautājumi, par kuriem runāt mūs ir deleģējis mūsu vēlētājs un kuri ir mūsu prioritāte. Tomēr tas ir cēlonis tam, ka pastāv šī Saskaņas centra problēma. Ja šajos gados būtu īstenota pārdomāta nacionālā politika, mūsu skatījumā par šiem 30 procentiem nevajadzētu raizēties un diskutēt. Absolūti ārpus valdības sarunu bloku tēmas ir demogrāfija, kas arī ir liela mūsu prioritāte.
Izskanējusi informācija, ka SC jau ir iekļauts valdības deklarācijas darba grupā. Vai arī VL jau ir uzaicināta piedalīties valdības deklarācijas rakstīšanā?
Jaunākais formulējums ir tāds, ka tiek veidotas divas ekspertu grupas, bet to vēl nevar saukt par valdības deklarācijas veidošanu. Ir divi ekspertu grupu sastāvi. Pirmajā gadījumā tie ir Nacionālās apvienības, Vienotības un Zatlera Reformu partijas eksperti, otrā gadījumā - ZRP, Vienotības un SC eksperti. Abās grupās divas trešdaļas pārklājas, un viena trešdaļa no šiem ekspertiem mainās, diskutējot par nodokļu, tiesiskuma un drošības, izglītības un kultūras jautājumiem. Tā bija Zatlera partijas iniciatīva ieviest šādu interesantu sarunu formātu. Vārdu «interesants» es lietoju ar zināmu ironiju, jo, manuprāt, ir visas iespējas izveidot nacionālu valdību. Visi mēģinājumi veidot ekspertu grupas arī ar Saskaņas centru, maigi izsakoties, ir nesaprotami.