Latvijas ekonomikai, tajā skaitā autobiznesam, patīk dzīvot galējībās. Vienu gadu mēs pārsteidzam Eiropu ar straujāko jaunu auto reģistrācijas pieaugumu, bet gadu vēlāk statistikas annālēs Latvija ar trekniem burtiem tiek ierakstīta kā Eiropas Savienības valsts ar straujāko lejupslīdi. 2009. gadā jauno auto tirgus bija burtiski apstājies jeb skaitļu valodā - tas pret 2007. gadu bija sarucis vairāk nekā 10 reižu.
Zinājām, uz ko gājām
Vairāki aptaujātie autotirgotāji atzīst, ka zemapziņā bija rēķinājušies, ka agri vai vēlu nonāksim situācijā, kāda ir patlaban. «Pirms diviem gadiem ikviena autotirgotāja lielākās galvassāpes bija milzīgie auto krājumi, kas, iestājoties krīzei, pašmāju tirgū kļuva nevajadzīgi. Tie bija lieli iesaldēti naudas resursi, kuri apturēja uzņēmumu naudas plūsmu. Ikviens no mums apzinājās, ka par katru cenu ir jāatbrīvojas no šī liekā balasta, jo uz spēles bija likta uzņēmumu tālākā pastāvēšana. Tad nu katrs kā mācēdams tirgojām automašīnas ārpus Latvijas,» secina Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas (LPAA) prezidents Andris Kulbergs. Nav pārsteigums, ka pērn Latvijas eksporta bilancē parādās, ka ir pieaudzis autotransporta eksports. Realitātē tas nozīmē, ka lielu daļu vieglo auto, kurus pirms pāris gadiem importējām, pēc kāda laika bijām spiesti nereti par sviestmaizi eksportēt. Smieklīgi, bet fakts.
Cenu leiputrijas nebūs
Autotirgotājiem smiekli gan nenāk, jo šā gada pavasarī, atjaunojoties pircēju interesei par jaunu automašīnu iegādi, dažbrīd pircējiem vairs nav ko piedāvāt. «Noliktavas ir iztukšotas, labākais krējums jau nosmelts, bet pēc krīzes neviens autotirgotājs neuzdrīkstēsies veidot jaunus krājumus. Turklāt neviena banka neparakstīsies šādus krājumus finansēt. Paveicies ir tikai tiem dīleriem, kuru reģionālie importētāji joprojām uztur šādas noliktavas,» uzskata A. Kulbergs. Viņš norāda, ka pircējiem nākas bruņoties ar pacietību, jo nereti, pasūtot jaunu auto, nāksies gaidīt nevis ierastos divus, bet pat četrus un vairāk mēnešu. Aptaujājot vairākus autotirgotājus, izrādījās, ka daudz ātrāk izdosies tikt, piemēram, pie ekskluzīvā sporta modeļa Bentley Continental Supersports nekā pie deviņas reizes lētākā Mitsubishi Outlander. A. Kulbergs norāda, ka tā nav tikai Latvijas vai Baltijas, bet visas Eiropas problēma. «Krīzes apstākļos daudzi autoražotāji strauji samazināja ražošanas jaudas, gatavojoties pesimistiskākajam scenārijam. Daudzi Eiropas tirgi, arī mēs, plānojot 2010. gada tirdzniecības apjomus, nebija rēķinājušies, ka pieprasījums vietējā tirgū atjaunosies tik drīz. Ķīnā, Indijā, Ziemeļamerikā, kā arī Eiropas tirgos šobrīd autotirdzniecība iet no rokas, un rūpnīcas jaudas nespēj tik galā ar milzīgo pieprasījumu. Tas nozīmē, ka pasūtījumu piegādes termiņi palielinās, jo īpaši tas attiecas uz populārajiem modeļiem vai to modifikācijām,» secina LPAA prezidents. «Tie pircēji, kuri vēl lolo cerības, ka tirgū ir iespējams iegādāties auto par tādu cenu, kāda bija 2009. gadā, rūgti maldās. 98% Latvijas autotirgotāju jauno auto krājumu ir iztirgoti, bet jaunajām automašīnām nav pamata būt lētākām, it īpaši jau tādēļ, ka, augot mašīnbūvei, pasaules tirgos palielinās metāla cena,» uzskata A. Kulbergs.
Līzings buksē
Autotirgotāji norāda, ka salīdzinājumā, piemēram ar Igauniju, vietējās bankas diezgan gausi un negribīgi atjauno auto iegādes finansēšanu. Līdz ar to līdzīgi kā 90. gadu beigās lielākā daļa jauno auto tiek iegādāta par skaidru naudu. Pašmāju bankas sludina, ka kredītu izsniegšana joprojām turpinās, taču patiesībā tā neesot. Pēc autotirgotāju aprēķiniem, 2007. gadā aptuveni 80% no visām jauniegādātajām jaunām automašīnām finansēja līzinga kompānijas, bet šodien līzingā pirktās automašīnas ir tikai 20%, kas pret 2007. gada apjomu ir 2-3% no tā laika automašīnu pārdošanas apjoma.
Lietoto auto cenas augs
Līdzīga situācija ir arī mazlietoto auto tirgū, kurā joprojām vietējais pieprasījums buksē, bet kvalitatīvs piedāvājums ar katru dienu kļūst skopāks. Pēc lietoto autotirgotāju novērojumiem arvien biežāk vietējā piedāvājuma trūkuma dēļ klients ir gatavs pasūtīt auto no Vācijas un par to ir gatavs samaksāt vairāk nekā par līdzīgu, bet nekvalitatīvāku modeli Latvijā. Baltijas realizācijas centra direktors Aldis Pīlēns lēš, ka 2009. gadā vismaz 75% mazlietoto auto ceļoja uz Baltkrieviju, Lietuvu, Igauniju, Vāciju un citām valstīm. «Eksportā ejošo auto skaits arī šogad ir augsts, proti, turpat 65%. Tomēr nevar noliegt, ka aktivizējies arī vietējais pircējs, kurš šobrīd ir kļuvis nesalīdzināmi racionālāks. Pirms pāris gadiem daudzi prasīja, piemēram, BMW X5 vai citus džipveidīgos, šodien vietējais pircējs par lielu greznumu uzskatīs ekonomiskos VW Polo vai Golf. Vērtību skala ir mainījusies,» secina A. Pīlēns.
Veco graustu renesanse
«Cilvēkiem šodien ir nepieciešams transportlīdzeklis, lai to nogādātu no punkta A uz punktu B, nevis lai dižotos radu, draugu vai paziņu acīs. Uzskatāms pamatojums tam ir vecie labie žiguļi, kuri šodien ir kļuvuši gandrīz vai par modes preci. To cena tirgū ir desmitkāršojusies! Otrs piemērs ir vecie vraki, kuri savulaik nevienam nevajadzīgi mētājās žogmalēs vai servisu tālākajos stūros. Tagad tos ar uguni ir grūti atrast. Vecie arhaiskie Ford Sierra vai Audi 80 u. c. modeļi tiek salaboti, piekrāsoti un atgriežas satiksmē,» spriež BRC direktors.