Apgrozījuma apjomi viennozīmīgi pieaug, taču vienlaikus ražotājiem, importētājiem un tirgotājiem ir nopietni jārēķinās, ka patēriņš kļūst rafinētāks. Vienkāršāk izsakoties, arvien lielāks skaits pircēju kļūst izvēlīgāki, piesardzīgāki un zinošāki. Daudzi ir ceļojuši un dzīvojuši ārvalstīs, pierodot pie ievērojami augstākiem pārtikas kvalitātes un veselīguma kritērijiem un tāpēc vēlas savās mājās atrast atbilstošu piedāvājumu. Cilvēki, paņemot no plaukta kādu produktu, var ne tikai izlasīt uz tā etiķetes rakstīto, bet arī ar sava viedtālruņa palīdzību paskatīties internetā, ko īsti nozīmē viena vai otra sastāvdaļa, ko par preci saka to jau pagaršojušie ēdāji, kāda ir produkta uzturvērtība. Gluži tāpat arī nekustamā īpašuma tirgū šodien neatradīsies pircēji, kuri ir gatavi veikt pilnu priekšapmaksu par vēl neuzceltu, tikai datorgrafikas izdrukā aplūkojamu mājokli.
Arvien vairāk patērētāju Latvijā pārliecinās, ka pareizs uzturs un atbildīga pārtikas iegāde ir būtiska investīcija viņu labsajūtā, veselībā, darba spējās, mūža ilgumā un kopējā dzīves kvalitātē. Jā, varbūt šodien šādi pircēji šķiet vēl esam mazākumā, taču viņu skaits arvien pieaug. Turklāt ne tikai starp tā dēvētajiem turīgajiem.
Labklājības kāpums atbrīvo daudzas Latvijas ģimenes no krīzes uzspiestās nepieciešamības ekonomēt uz pilnvērtīga uztura rēķina. Vienlaikus patēriņa negausību aizstāj racionāla pieeja: labāk nevis piekraut pilnus iepirkumu ratus, bet pirkt mazāku daudzumu jūtami dārgākas pārtikas, kas toties ir veselīgāka, kvalitatīvāka, ar augstāku uzturvērtību. Jebkurš apzinīgs cilvēks saprot, ka, cita starpā, «es esmu tas, ko es ēdu» un kāds uzturvērtības bezdibenis šķir, piemēram, svaigi atdzesētu vistas krūtiņu un desu, kas pagatavota no «mehāniski atdalītas putnu gaļas».
Negribu nevienu aizvainot, taču ikvienam Latvijas pārtikas ražotājam ir jārēķinās ar šīm patēriņa tendencēm. Uzstājīgi centieni apelēt pie patēriņa sentimenta - pircēju ieradumiem, nostalģijas un patriotisma - var izrādīties ieguldīto resursu veltīga izšķiešana. Produkta zemo uzturvērtību vai dīvainas piedevas tā saturā neatsvērs uz iepakojuma uzzīmēta tautumeita.
Tikai garantēta produkta kvalitāte un tā atbilstība pircēja aktuālajām prasībām ir ceļš, kā vairot patēriņa patriotismu. Tāpēc Latvijas pārtikas labo slavu kaldina uzņēmumi, kas ar importētāju piedāvājumu vēlas un prot konkurēt kā līdzīgs ar līdzīgu - investējot savu produktu izcilībā, tīrībā, uzturvērtībā vai diētiskumā. Kampaņas Nepērc svešu! rīkotājiem vajadzētu apzināties, ka ikkatrs pircējs veikalā izdara izvēli atbilstoši savām patēriņa prioritātēm, un sentiments viņam nav tā svarīgākā.
Latvijas pārtikas ražotājiem ir pat bīstami orientēties uz mazprasīgu patēriņu un censties konkurēt ar zemu cenu, jo pastāv risks, ka citu valstu uzņēmumi piedāvās vēl lētākus produktus. Tikai veselīgi un mūsdienu pircēja vajadzībām atbilstoši produkti palīdzēs ražotājiem valdīt pašmāju veikalu plauktos un plašāk iziet eksporta tirgos.
*Orange Cash & Carry koncepta attīstītāja