Tāpēc mums ir svarīgi, lai šī tikšanās cilvēkiem paliktu atmiņā ar pozitīvām emocijām,» skaidro ST attīstības direktors, valdes loceklis Rolands Lūsveris, piebilstot, ka šobrīd tā sauktā vienkāršā pieslēguma ierīkošanas gadījumā nav jāizstrādā projekts par elektroietaišu izbūvi. Vidēji deviņu dienu laikā kopš iesnieguma saņemšanas ST speciālisti izstrādā konkrētā pieslēguma ierīkošanas tehniskos noteikumus. «Būtiski, ka pieteikumu par pieslēguma ierīkošanu klienti var iesniegt, nosūtot pa pastu, gan elektroniski un slodzes palielināšanas gadījumā pat mutiski pa tālruni, bet par tehnisko noteikumu izstrādi, kas ir atbilde uz šo iesniegumu, klientam nav jāmaksā. Šajā dokumentā tiek aprakstītas nepieciešamās darbības, kas būtu jāveic konkrētajā objektā, kā arī jau uzrādītas aptuvenās izmaksas,» akcentē R. Lūsveris.
Viņš norāda, ka vidēji gadā ST saņem aptuveni 20 tūkstošus šādu pieteikumu, no kuriem ap septiņiem tūkstošiem iesniegumu rakstīti tikai, lai painteresētos par iespējām un aptuvenajām izmaksām, piemēram, pirms nekustamā īpašuma iegādes. «Aicinām ikvienu klientu izmantot šo iespēju jau savlaicīgi. Nereti piedzīvotas situācijas, kad cilvēks nopērk lauku māju vai zemi par, piemēram, 2000 eiro, bet tad, kad sāk interesēties par elektrības pieslēguma ierīkošanu šim objektam, secina, ka šīs izmaksas var sasniegt teju piecus tūkstošus. Tad, protams, cilvēks ir izbrīnīts, kā tas var būt. Bet reālajā dzīvē konkrētais objekts izrādās tālu no tuvākā transformatora, tāpēc arī līnijas ievilkšanas darbu kopējās izmaksas ir augstas, pat neskatoties uz to, ka klientam pieslēguma maksā ietverta tikai uz viņa pieslēgumu proporcionāli attiecināmo izmaksu daļa, turklāt atbilstoši jaunajai kārtībai 50% no izmaksām segs ST, bet klientam pašam būs jāapmaksā pārējie 50% no pieslēguma maksas,» akcentē uzņēmuma pārstāvis.
Soli pa solim
Vienkāršākajā gadījumā, kad nav jāizstrādā būvprojekts, viss jauna pieslēguma ierīkošanas vai esošās jaudas palielinājuma process aizņem vidēji 66 dienas. Savukārt, ja ir nepieciešams izstrādāt būvprojektu, tad kopējais process aizņem nedaudz vairāk par pusgadu jeb vidēji 228 dienas. «Te gan jāsaprot, ka abos gadījumos process visdrīzāk tiks realizēts ātrāk. Ļoti daudz atkarīgs no klienta domāšanas un lēmuma par projekta realizāciju pieņemšanas laika, kas nereti abos gadījumos arī aizņem lielāko daļu šā termiņa, jo reālo darbu izpildes laiks pieslēgumam bez projekta ir sešas dienas un būvprojekta izstrādes gadījumā - līdz 79 dienām. Pārējais ir nepieciešamo dokumentu sakārtošanas un saskaņošanas process,» akcentē R. Lūsveris.
Viņš skaidro, ka klientam noteiktā pieslēguma maksa atkarīga no pieprasītās jaudas (strāvas) lieluma un nepieciešamo būvdarbu apjomiem, līdz ar to aptuvenā pieslēguma maksa tiek nosaukta brīdī, kad ST speciālists sagatavojis konkrētā objekta tehniskos noteikumus, novērtējis veicamo darbu apjomu un izmaksas, bet precīza summa zināma tikai tad, kad noslēdzies konkurss būvdarbu veicēja izvēlei un klientam tiek nosūtīts pieslēguma līgums.
Jaunā kārtība, kura noteikta ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) apstiprinātajiem Sistēmas pieslēguma noteikumiem elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem, paredz, ka par pieslēgumu ar strāvas apjomu līdz 100 ampēriem puse no pieslēguma maksas jāsedz klientam, bet otru pusi sedz ST. Pieslēgumiem ar jaudu virs 100 ampēriem vai pie 6-20 kilovoltu elektrotīkla pieslēguma maksa jāsedz 100% apmērā klientam. R. Lūsveris gan piebilst, ka šādi pieslēgumi parasti ir uzņēmumiem, kuriem savukārt pēc pieslēguma ierīkošanas tiek piemēroti efektīvas atļautās slodzes izmantošanas noteikumu nosacījumi. «Būtiski saprast, ka brīdī, kad būvējam, piemēram, jaunu līniju vai modernizējam esošo elektrolīniju konkrētā pieslēguma nodrošināšanai, uz attiecīgo klientu tiek attiecinātas tikai tās izmaksas, kas nepieciešamas konkrētā pieslēguma nodrošināšanai. Pārējos ar elektrotīkla izbūvi vai rekonstrukciju saistītos izdevumus sedz ST. Vēlreiz jāuzsver, ka mazajiem pieslēgumiem līdz 100 ampēriem 50% no klienta pieslēguma maksas segs ST,» akcentē R. Lūsveris.
Igauņiem dārgāk
«Mums Latvijā aizvien raksturīgi daudzas lietas salīdzināt ar kaimiņiem. Tāpēc, gatavojoties šai sarunai, speciāli salīdzināju pieslēguma ierīkošanas un maksas noteikšanas kārtību Latvijā un Igaunijā. Jāsecina - Latvija aizsteigusies priekšā kaimiņiem, jo mūsu klientiem ir ievērojami izdevīgāki nosacījumi elektrotīkla pieslēgumu jomā. Kopumā šis process Latvijā ir lētāks,» uzsvēra R. Lūsveris.
Jauna pieslēguma ierīkošana esošajā elektrotīklā ar populārāko slodzi 20 ampēru (kad faktiski jāuzstāda tikai elektrības skaitītājs) klientiem Latvijā izmaksā 70 eiro, kamēr Igaunijā - 3120 eiro. Šo starpību ietekmē tas, ka Latvijā pieslēguma maksa tiek noteikta atbilstoši faktiskajām pieslēguma ierīkošanas izmaksām, bet Igaunijā šo summu veido formula, kas nosaka, ka pieslēguma maksa ir 156 eiro par vienu ampēru līdz 400 metru attālumam no esoša transformatora. Līdzīgi ir arī par slodzes palielināšanu, piemēram, no minimālajiem 20 ampēriem līdz 25 ampēriem. Latvijā klientam tas izmaksās 21 eiro, kamēr Igaunijā - 780 eiro.
«Lielākas izmaksu atšķirības veidojas, kad jāveic apjomīgāki būvdarbi. Piemēram, ja pieslēguma nodrošināšanai jāizbūvē jauns elektrotīkls 500 metru kopgarumā no transformatoru apakšstacijas līdz pieslēguma vietai, Igaunijā klients samaksās pieslēguma maksu 100% apjomā, bet Latvijā darbojas 50% pret 50% proporcija,» skaidro R. Lūsveris, piebilstot, ka vēl būtiskākas izmaksu atšķirības veidojas, ja tiek ierīkots trīsfāžu 25 ampēru pieslēgums, kas Latvijas klientam vidēji izmaksā 300 eiro, tad Igaunijā trīspadsmit reižu dārgāk - 3900 eiro. «Regulators precīzi noteicis pieslēguma maksas aprēķinā klientam iekļaujamās izmaksas, bet visas pārējās izmaksas, kas skar esošos elektrotīklam ieslēgtos klientus un saistītas ar sadales elektrotīkla tālāku attīstību, jāsedz ST. Šāda sistēma motivē klientus rūpīgāk pārdomāt nepieciešamo pieslēguma jaudu un sagaidāmo elektroenerģijas patēriņu, jo balstās uz katra klienta reālo situāciju un dod iespēju samazināt pieslēguma izmaksas. Savukārt Igaunijas gadījumā daļa klientu par pieslēguma ierīkošanu, piemēram, dzīvokļos vai pieslēdzoties esošajā elektrotīklā, spiesti ievērojami pārmaksāt,» norāda ST pārstāvis.
Visi klienti svarīgi
R. Lūsveris akcentē, ka elektroapgādes sistēmas modernizācijas gaitā tiek domāts arī par administratīvā sloga mazināšanu darbā ar klientiem. «Būsim reāli - juridisko formalitāšu nokārtošana jauna pieslēguma izveidošanai vai slodzes palielināšanai esošajā pieslēgumā, iespējams, ir pirmā un arī pēdējā reize, kad klientam ir tieša saskarsme ar ST speciālistiem. Tāpēc mēs darām visu, lai šī reize paliktu atmiņā ar pozitīvām emocijām, nevis kā ilgstošs un nogurdinošs process. Esam saīsinājuši šo ceļu par vienu procedūru, tas būtiski saīsina laiku, kas nepieciešams visu formalitāšu sakārtošanai. Tāpat no ST puses esam sagatavojuši ierosinājumus pieslēguma procesa kārtības maiņai, kas atvieglos gan vienkāršo pieslēgumu īstenošanu, kad nav nepieciešams būvprojekts, gan arī saīsinās gaidīšanas laiku tiem darbiem, kur nepieciešams izstrādāt būvprojektu un saņemt visus nepieciešamos saskaņojumus,» viņš stāsta un piebilst, ka «Regulators mūs uzklausīja un noteica, ka tiem pieslēgumiem vai slodzes palielināšanas darbiem, kur nav vajadzīgs būvprojekts, vairs nevajadzēs gaidīt, kamēr tiek atsūtīts parakstīts pieslēguma līgums».
«Nākotnē esam iecerējuši, ka klienti portālā varēs veikt visas izmaiņas līgumos, kā arī noslēgt jaunus līgumus. Faktiski ar laiku vairs nebūs nepieciešams parakstīt papīra dokumentus. To visu varēs izdarīt elektroniski, līdzīgi kā tas ir jau šobrīd citiem pakalpojumiem uzņēmumiem,» stāsta ST pārstāvis un piebilst, ka jau šogad otrajā pusē varētu tikt ieviesta sistēma, ka pieteikumu pieslēgumam vai jaudas izmaiņām klients, ja to vēlēsies, varēs iesniegt elektroniski un viņam nekas fiziski vairs nebūs jāparaksta līdz pat skaitītāja uzlikšanai.
Slodzes aprēķināšana
Kā svarīgu faktoru elektrotīkla uzturēšanā un modernizācijā R. Lūsveris min nepieciešamību arī mājsaimniecībām izvēlēties pareizu atļautās slodzes apjomu savam pieslēgumam. «Diemžēl ne tikai uzņēmumi, bet arī mājsaimniecības nereti pieslēguma izveidošanas procesā izvēlas lielāku atļauto slodzi nekā pēc tam reāli patērē, tajā pašā laikā mums nepieciešams nodrošināt, lai ar konkrētas līnijas slodzes apjomu, stabili un pilnvērtīgi tiktu nodrošināti visi tai pieslēgtie objekti,» uzsver R. Lūsveris. Pēc viņa teiktā, situācijā, kad pie esošas līnijas jāpieslēdz jauns patērētājs, taču tiek secināts, ka pēc tehniskajiem parametriem šīs līnijas maksimāli pieļaujamā slodze ir nepietiekama, nākas līniju pārbūvēt, kas, protams, jebkurā gadījumā sadārdzina kopējās projekta izmaksas.
«Lai arī šim konkrētajam jaunajam klientam izmaksas tiek piemērotas proporcionāli nepieciešamajai jaudai, tik un tā šādā situācijā jaunais klients spiests samaksāt vairāk, nekā tas būtu gadījumā, ja pietiktu tikai ar skaitītāja nomaiņu,» akcentē ST pārstāvis. Viņš uzsver, ka cer - nākotnē arī mājsaimniecību maciņu turētāji rūpīgāk apsvērs ne tikai nepieciešamo jaudu, bet arī turpmāko elektrības maksājumu lielumu.