Jumta tecēšanu varēja novērot LNB apmeklētāji, kuri sestdien bija ieradušies uz eksprezidenta Valda Zatlera grāmatas Kas es esmu prezentāciju, kuras neformālā daļa notika Gaismas pils ēkas 12. stāvā. Publiciste Elīna Kolāte blogā Texxxti šo faktu fiksējusi fotoattēlā un ironiski komentējusi: «Publiku gaidīja kāds inženiertehnikas brīnums - plāna vidū bija novietots spainis, kura uzdevums bija uzņemt ūdeni, kas pilēja no griestiem. Pilošais jumts simbolizē to, ka arī liels cilvēks var būt ievainojums tāpat kā lielā celtnē var būt caurums. Nevajadzēja jau tā pūlēties un naktī pa kluso sist to caurumu griestos - tas tāpat bija skaidrs.»
Defekts jumta korē ir fiksēts, Dienai apstiprināja LNB sabiedrisko attiecību speciālists Augusts Zilberts un piebilda, ka tas pieteikts būvniekiem kā garantijas ietvaros risināma problēma. Vaicāts, vai konkrētā defekta dēļ nav plānota visa jumta pārbaude, A. Zilberts atbildēja noliedzoši: «Visu ēku pārbaudīt diez vai būtu praktiski.»
Nacionālās būvkompāniju apvienības (NBA) preses pārstāve Ilga Sokolova Dienai atsūtīja šādu visai lakonisku rakstisku atbildi: «Pilnsabiedrība Nacionālā būvkompāniju apvienība jumta apsekošanu veica 2014. gada beigās, un jumts atradās tehniskā kārtībā. Šobrīd NBA no pasūtītāja garantijas perioda ietvaros nav saņēmusi informāciju par minēto problēmu. Tiklīdz šāda informācija tiks saņemta, tiks veiktas visas līguma kārtībā paredzētās nepieciešamās darbības.»
LNB projekta īstenošanas darba grupas eksperts Jānis Dripe pats bijis V. Zatlera grāmatas prezentācijā un nofotografējis spaini, kā pats saka: «Nogrozīju galvu un nodomāju, ka jāaizsūta draugiem celtniekiem.» Tomēr viņš uzskata, ka pēc ēkas nodošanas konstatēto defektu ir maz un kopumā būvniecības kvalitāte ir laba. Problēmas esot bijušas līdz nodošanai, un tās risinātas diezgan lēni, tāpat joprojām pieklibo apkārtnes labiekārtošanas kvalitāte, norāda arhitekts. Viņš ir arī LNB atbalsta biedrības biedrs. Šīs organizācijas direktore Olita Pričina-Voitika par cauro jumtu uzzināja no Dienas un neslēpa pārsteigumu. Viņa izteicās, ka biedrība, kas organizējusi ziedojumu vākšanu bibliotēkai, var būt mierīga, jo ar būvniekiem noslēgtais līgums garantē, ka divus gadus būvnieki atbild par sekām ar savu naudu. «Domāju, ka viss būs kārtībā. Biedrība sagaida, ka defekts drīzumā tiks novērsts,» izteicās O. Pričina-Voitika.
Kā Diena vairākkārt rakstījusi, LNB ēkas nodošana ekspluatācijā notika vēlāk, nekā sākotnēji plānots, kas tika skaidrots ar stingrākām prasībām pēc Zolitūdes traģēdijas. Sākotnēji bija plānots ēku nodot ekspluatācijā jau 2014. gada janvārī. Tāpat tika konstatētas dažādas salīdzinoši nelielas problēmas ēkas ārpusē - mainīts celiņu segums, konstatēts arī, ka starp apdares plāksnēm sūcas balta viela. Diena vaicāja A. Zilbertam, vai šī problēma ir aktuāla. LNB pārstāvis paskaidroja, ka baltais šķidrums, kas jau pērn konstatēts, izdaloties no atsevišķām bibliotēkas ēkas šuvju vietām, ir kalcija hidroksīda nogulsnes. «Pēc neatkarīgas ekspertīzes veikšanas secināts, ka šādas nogulsnes ir ierasta būvprocesa pazīme, kas būvkonstrukcijas ietekmē tikai kā vizuāla nepilnība. Ēkas būvuzņēmējs Nacionālā būvkompāniju apvienība ir izstrādājis šķidruma izdalīšanās un vizuālās pamanāmības novēršanas metodes, arī šis ir garantijas jautājums,» skaidroja A. Zilberts.