No Saskaņas centra darbam CVK nominēts Aleksandrs Maļcevs, no Vienotības - Kārlis Kamradzis, Zatlera Reformu partijas - Ieva Gruziņa, Visu Latvijai!-TB/LNNK - Ritvars Eglājs, Zaļo un Zemnieku savienības - Dzintra Kusiņa, no neatkarīgo deputātu grupas - Loreta Skaburska. CVK pēc pārtraukuma atkal paredzēta vieta Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvim, kas tāpat kā iepriekš būs Sniedze Sproģe, kuru nominēja ZRP. Augstāko tiesu arī turpmāk CVK pārstāvēs Pēteris Dzalbe. Turpmāk CVK vairs nestrādās Raimonds Oļehno, Elizabete Krivcova, Sigords Stradiņš un Inese Žurovska. Bez A. Cimdara vēl liela pieredze vēlēšanu organizēšanā ir Dz. Kusiņai, bet pirmo reizi šim darbam izvirzīts A. Maļcevs, I. Gruziņa un L. Skaburska.
Par vēlēšanu organizēšanu jau vairāk nekā 20 gadu interesējas arī R. Eglājs, kurš ir ģeogrāfs un strādā izdevniecībā Jāņa sēta. Viņš pirms nedēļas Juridiskās komisijas sēdē kā prioritātes minēja godīgu vēlēšanu norisi un nepieciešamību rūpēties, lai vēlētājiem būtu ērti nobalsot. I. Gruziņa ir studējusi politikas zinātnes, strādājusi Eiropas institūcijās un uzskata, ka, dzīvojot globālajā pasaulē, jādara viss iespējamais, lai Latvijas pilsoņi vēlēšanās un referendumos varētu brīvi nobalsot neatkarīgi no savas atrašanās vietas.
L. Skaburska, kas politikā ienāca no Sabiedrības citai politikai, ir bijusi arī Vienotībā, bet pērnvasar mainīja politisko piederību par labu Zatlera Reformu partijai. Tagad viņu nominēja no ZRP aizgājusī neatkarīgo deputātu grupa. Tieši viņai pagājušajā nedēļā Juridiskās komisijas deputāti uzdeva visvairāk jautājumu, kuros bija jūtama arī attieksme pret kandidāti, ko varētu raksturot kā nelielas šaubas. L. Skaburska ir juriste, kas kandidēja vēlēšanās, apstrīdot to rezultātus Ģenerālprokuratūrā - viņa palika pirmā aiz svītras, atpaliekot no ievēlētā kolēģa tikai par vienu balsi. Iespējams, tieši tāpēc L. Skaburska tika tincināta vairāk nekā citi pretendenti uz CVK. Taču koalīcijas partijas un arī ZZS sola atbalstīt visus izvirzītos kandidātus.
Centrālā vēlēšanu komisija Saeimai jāievēl ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc Saeimas sanākšanas. Pirms gada ievēlētās CVK pilnvaru laiks bija paredzēts uz četriem gadiem, un gads pēc vēlēšanām līdz jaunām pašvaldību vēlēšanām ir tā dēvētais tukšais laiks, kad CVK var atvilkt elpu. Taču Valsts prezidenta lēmums ierosināt Saeimas atlaišanu un pilsoņu iniciatīvas veica korekcijas, un CVK bija vairāk darba nekā jebkad agrāk. Gada laikā tā organizēja trīs parakstu vākšanas, divas tautas nobalsošanas un vienas Saeimas vēlēšanas.