Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +4 °C
Viegls lietus
Sestdiena, 28. decembris
Inga, Irvita, Ivita, Ingeborga

Pirms iekārtoties Rīgā, kādu laiku jāpastrādā laukos

Rīgas reģionā strādā 71 % no Latvijas ārstiem, un reģionos speciālistu trūkums ir samilzusi problēma. Katru gadu vien 6-8 % rezidentu izvēlas specializēties un strādāt ārpus Rīgas. Veselības ministrija (VM) grib situāciju mainīt, nosūtot jaunos ārstus pēc rezidentūras beigām strādāt uz laukiem. Tur trīs gadu laikā būtu jāatpelna valsts ieguldītā nauda viņu izglītošanā. Paši medicīnas studenti par šādu nākotnes perspektīvu gan nav sajūsmā un norāda, ka tas mudinās viņus doties uz ārzemēm.

Situācija bēdīga

Latvijā lielākā daļa ārstu ir pirmspensijas vai pensijas vecumā, un šāda tendence līdz 2020. gadam tikai pastiprināsies. Turklāt pārsvarā šie ārsti strādā reģionos. Tikmēr jaunie speciālisti līdz 30 gadu vecumam pārliecinoši vairāk strādā galvaspilsētā un Pierīgā. Šo statistiku pat neuzlabo fakts, ka reģionos rezidentiem atalgojums ir par 30 % lielāks nekā Rīgā.

Vissliktākā situācija šobrīd ir Daugavpils reģionālajā slimnīcā - tai jau šogad bija nepieciešami 44 speciālisti. Tāpēc atvaļinājumu laikā trīs nedēļas jūlijā onkoloģiskajiem pacientiem Daugavpilī nebija pieejama ķīmijterapija. Tāpat tika slēgta Bērnu ķirurģijas nodaļa, kur strādāja tikai viens ķirurgs. Gandrīz mēnesi nav strādājusi arī Paliatīvās aprūpes nodaļa.

Ieguldījumi jāatpelna

Lai situāciju vērstu par labu, šogad pirmo gadu medicīnas studentiem, noslēdzot vienošanos ar reģionālo slimnīcu, bija priekšroka rezidentūras uzņemšanā. Šādu iespēju izmantojuši apmēram simts cilvēku. VM Veselības aprūpes departamenta direktora vietniece Biruta Kleina Dienai skaidro - plānots, ka pēc rezidentūras beigām šie studenti dosies strādāt ārpus Rīgas. Šogad tas bijis ministra rīkojums, bet jau ar nākamo gadu paredzēts to iestrādāt Ministru kabineta noteikumos, nosakot arī stingrus kritērijus. Respektīvi, valsts sekretāru sanāksmē jau izsludinātie grozījumi paredz to, ka trīs gadus pēc rezidentūras beigām ārstiem, kuriem bijusi šī vienošanās, reģionos būtu jāstrādā vismaz trīs gadi.

Taču tagad radusies ideja, ka valstij uz laukiem jābūt tiesībām nosūtīt jebkuru jauno ārstu - arī tos, kuriem šādu līgumu nav. VM valsts sekretāra vietniece Egita Pole Dienai to pamato ar skaitļiem - viens rezidents valstij izmaksā līdz pat 92 040 eiro. Turklāt jau šobrīd ir prasība jaunajiem ārstiem pēc valsts finansētas rezidentūras beigām strādāt un maksāt nodokļus Latvijā vismaz piecus gadus.

Nav gatavi

Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes 6. kursa studente Anda Pramalte, runājot arī citu studentu vārdā, Dienai atzīmē, ka noteikumu grozījumi jaunajam ārstam faktiski pavēlēs - vai nu pakļaujies mūsu prasībai un trīs gadus strādā piespiedu darbu, vai arī par ārstu kļūt nevarēsi. Viņasprāt, tā nebūs motivēšana, bet gan piespiešana.

Aptaujā arī noskaidrots, ka 81 % studentu ministrijas ideju neatbalsta. Kā iemeslus, kāpēc jaunie ārsti nevēlas doties strādāt reģionu slimnīcās, viņi min ģimenes apstākļus, pieņēmumu, ka ārpus Rīgas ir zemāka līmeņa medicīna, ierobežotās zinātnes iespējas, zemāku atalgojumu, ierobežotu sociālo dzīvi. Atbilžu vidū parādās arī variants: «Tas degradē nākotnes iespējas.» Aptaujas organizētāji gan uzreiz piebilst - tie ir tikai pieņēmumi un uzreiz nenozīmē, ka reģionos situācija ārstniecības iestādēs ir būtiski sliktāka. Arī diskusijā, kur tikušās visas iesaistītās puses, jūtams, ka nereti studentiem priekšstata par to, kādas iespējas ir reģionos, nav. Arī starp viņu pašu ieteikumiem, lai kaut ko vērstu par labu, ir priekšlikums daļu praktiskās apmācības pārcelt uz reģionālajām slimnīcām un jaunajiem ārstiem paredzēt noteiktu dežūru skaitu, kas jānodrošina ārpus Rīgas. Tas ļautu iepazīt apstākļus. Tie gan nav būtiskākie ierosinājumi. Studenti uzskata, ka viņus vairāk motivētu nodrošināta dzīvesvieta, lielāks atalgojums, iespējas darboties zinātnes jomā un atbalsts arī dzīvesbiedram.

Sabiedrības interesēs

Uztraucoties par nākotni, medicīnas studenti piesauc Eiropas Savienības (ES) dibināšanas līgumu, kas paredz strādājošo brīvu pārvietošanos. Attiecīgi dalībvalstu pilsoņiem ir tiesības pieņemt darba piedāvājumus visā ES, un, viņuprāt, plānotās izmaiņas tam būtu pretrunā. VM to neuzskata par argumentu. E. Pole norāda uz 2012. gada Satversmes tiesas spriedumu: toreiz studenti iesūdzēja tiesā valsti par nepieciešamību atstrādāt valsts apmaksāto rezidentūru, taču tiesa lēma, ka ierobežojums ir samērīgs. Attiecīgi, ja valsts iegulda tik lielus līdzekļus, tā sagaida, ka šādi tiks atrisināta konkrēta problēma, un ministrijas uzdevums ir nodrošināt, lai pacients saņemtu veselības aprūpi ne tikai Rīgā, bet arī Daugavpilī un citur. Līdz ar to nav pieņemama situācija, ka, pabeidzot studijas par valsts naudu, jaunais ārsts strādā citur, ļoti labi zinot, ka valstī trūkst viņa specialitātes darbinieku, uzskata E. Pole. Kā minēts tiesas spriedumā: «Sabiedrības ieguvums ir lielāks par apstrīdētajās normās ietverto personas pamattiesību ierobežojumu.»

E. Pole arī piebilst - ES brīvais darba tirgus nenosaka, ka valstij ir jānodrošina bezmaksas augstākā izglītība, lai šajā tirgū iekļautos. Arī šajā gadījumā paredzēts, ka jaunie ārsti varēs ministrijas nosacījumus nepildīt, taču tad ir jāatmaksā valsts ieguldītie līdzekļi. Studenti gan atzīst, ka tik lielas summas neviens atmaksāt nespētu un tas tiešā veidā mudinās medicīnas studentus Latviju pamest.

Tikmēr Latvijas Jauno ārstu asociācijas vadītāja Maija Radziņa iesaka samilzušo problēmu risināt, neierobežojot studentu iespējas. Sākumam būtu nepieciešama elektroniska datubāze, kur būtu apkopotas visas iespējas jaunajiem ārstiem doties strādāt uz reģioniem. Tad nebūtu jādomā par piespiedu mehānismiem, bet, iespējams, cilvēki šādu iespēju izvēlētos brīvprātīgi. Turklāt būtisks ir arī motivējošs atalgojums, sociālās garantijas un kopējā stabilitāte. Pašreiz izmaiņas normatīvajos aktos ir tik bieži, ka studenti nevar zināt, kas viņus sagaida.

Nav konkrētības

Kādi galu galā noteikumi varētu izskatīties, pašlaik neviens Dienai atbildēt nevar. VM nestāsta ne to, kādi varētu būt kritēriji, ne nosacījumi. Tam esot vajadzīga diskusija, un nav vēlmes lieki satraukt studentus. Taču redzams, ka ministrija šo ideju aizstāvēs stingri, jo citādi situācija reģionos neesot risināma.

Neviens arī nevēlas stāstīt, cik steidzami noteikumu grozījumi tiks virzīti tālāk un kad tie varētu stāties spēkā, lai gan no sarunas nojaušams, ka zināmi ir arī konkrēti datumi. B. Kleina vien piebilst, ka iebildumu gadījumā jārīkojas ātri, no kā noprotams - ideja ir veikt izmaiņas vēl līdz nākamajai rezidentūras uzņemšanai. Uz esošajiem rezidentiem gan izmaiņas neattieksies.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Izmaksas no valsts budžeta

Ik gadu RSU uzņem ap 230-250, bet LU ap 50 medicīnas studentu, kas studē par valsts budžeta līdzekļiem. Valsts par katru no tiem samaksā 5142 eiro gadā. Viens pamatstudijas beidzis ārsts valstij izmaksā 30 857 eiro.
Viena rezidenta mācības valstij izmaksā 1278,32 eiro mēnesī. Rezidentūras studijas atkarībā no specialitātes ilgst piecus vai sešus gadus, t.i., viens rezidents valstij izmaksā no 76 700 līdz 92 040 eiro.
2014./2015. gadā rezidentūrā kopumā mācās aptuveni 730 rezidentu.
Rezidenti laukos pelna 689 eiro mēnesī, kamēr Rīgā - 529 eiro.
Avots: Latvijas Jauno ārstu asociācija, VM

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?