Godalgu vērtējumā Latvija Eiropas spēlēs ar diviem cēlmetāliem ieņēma pieticīgo 31. vietu. «Pirms spēlēm nevienam netika izvirzīts uzdevums izcīnīt medaļas, jo ņēmām vērā to, ka pamatā tomēr notiek gatavošanās nākamajam, olimpiskajam, gadam, tomēr sportistu līmenis un attieksme atsevišķās disciplīnās neiepriecināja. Komandā tomēr bija līderi, uz kuriem tika liktas kaut kādas cerības, taču viņi neparādīja gaidīto sniegumu. Īpaši tas attiecas uz džudo, cīņu un BMX vīriešu sacensībām,» kritisks bija LOK prezidents. Viņš nenoliedza, ka pagaidām neskaidrais sacensību statuss lika sportistiem šosezon par prioritārām izvirzīt citas sacensības, taču uzsvēra, ka tas nepieļauj cīņasspara trūkumu: «Augstas klases sportistiem ir zināma latiņa, zem kuras nedrīkstētu palikt. Ir jāparāda sava līmeņa sniegums. Ja esi sacensībās, ir jācīnās. Ja ierodies bez nolūka cīnīties par labu rezultātu, varbūt labāk ir trenēties un tajās sacensībās nemaz nepiedalīties. Citādi ir nesaprotami, ja izej uz paklāja un dažās sekundēs noliecies uz lāpstiņām.» Viņaprāt, tas pat ir vairāk treneru un federāciju vadību jautājums, izvirzot sportistus dalībai šāda mēroga sacensībās: «Šobrīd svarīgāka bija pat viņu, nevis sportistu, attieksme. Jābūt konkrētākiem, koncentrētākiem un mērķtiecīgākiem.»
Vrubļevski patīkami pārsteiguši Latvijas jaunie peldētāji (peldēšanā bija vecuma ierobežojums līdz 18 gadiem), kuri sasniedza vairākus personiskos un valsts rekordus, kā arī pludmales volejbolistu Mārtiņa Pļaviņa un Haralda Regžas negaidīti veiksmīgais sniegums. «Arī Anastasija Grigorjeva, neskatoties uz problēmām ar treneri, izcīnīja bronzas medaļu, parādīja, ka ir psiholoģiski spēcīga,» norādīja Vrubļevskis.
Kopumā Azerbaidžāna kā spēļu organizatore attaisnojusi uz sevi liktās cerības, jo sacensības tika sarīkotas olimpisko spēļu līmenī, ko norādījuši arī paši sportisti. Arī televīzijas komentētāju kritizētās izmaiņas BMX sacensību norises kārtībā, kas nelabvēlīgi ietekmēja arī mūsu sportistu rezultātus, bijušas pamatotas, jo spēļu pēdējās dienās vējš tik tiešām bijis tik spēcīgs, ka tādos apstākļos rīkot sacensības būtu bīstami.
Tiesa, joprojām neesot skaidra Eiropas spēļu vieta Vecās pasaules sporta sacensību hierarhijā. «Jātiek skaidrībā, kā tās iet kopā ar Eiropas jaunatnes olimpiādi, kas šobrīd notiek katru otro gadu, jo Eiropā, manuprāt, jaunatnes līnijas noturēšana ir svarīgāka par mēģinājumu iedibināt elites līmeņa pasākumu, kurš šobrīd tikai dažos sporta veidos ir elites līmenī. Dažos sporta veidos līmenis bija cienījams, taču par dažu citu esamību spēļu programmā nepieciešama pamatīga diskusija. Joprojām ir ļoti daudz, par ko domāt un runāt saistībā ar Eiropas spēļu nākotni, un diezin vai pirmās šāda veida spēles var kalpot par nopietnu atskaites punktu domām par šo sacensību perspektīvu nostiprināties kā nozīmīgu notikumu Eiropas sportā. Jautājums ir par to mērogu, apjomu un sportisko līmeni,» Vrubļevskis atklāj, ka nākotne joprojām ir miglā tīta. Lai gan ir visai droši zināms, ka pirmajām Eiropas spēlēm būs turpinājums, nav skaidra nākamo sacensību norises vieta, jo plānotā rīkotājvalsts Nīderlande no šīm saistībām atteicās.