Kur ir Latvija pēc 19 brīvības gadiem tagad? Kur bija Latvija pēc 19 brīvības gadiem 1937.gadā? Pašlaik uz kultūras, izglītības, mākslas un veco ļaužu rēķina grib salāpīt budžeta deficītus, ko radījusi valdības nemākulība saimniekot savā valstī. Ir rinda darījumu, kur valsts ir zaudējusi miljonu miljonus. Tagadējos 19 brīvības gados Latviju atstājuši vairāk cilvēku, nekā padomju laikos tika aizvesti uz Sibīriju. 1937.gadā Latvija bija kļuvusi par ražotājvalsti ar vērā ņemamu labklājību, eksportējot savus ražojumus uz ārzemēm, tagad pat kartupeļi tiek ievesti no citurienes. Kauns. 1937.gadā tika celtas skolas, veidoti uzņēmumi un rūpniecība, tagad skolas tiek slēgtas un skolotāji kļūst par bezdarbniekiem. Nekad nav bijusi tik liela ekonomiskā plaisa kā tagad starp tiem, kam ir, un tiem, kam nekā nav. Latviju pamatoti dēvē par mākslas lielvalsti. Nav prātam aptverams, ka arī šo iestāžu budžetu mēģina pamatīgi apcirpt. Bez vainas nav ne likumdevēji, ne prezidenti, ne daudzās ministrijas, par politiskajām partijām nemaz nerunājot. Nesaprotami, ka augsti skoloti un gudri cilvēki var būt tādi neveiksminieki valsts darbā. Vērojama milzīga alkatība iedzīvoties uz valsts rēķina. Rīcība ir bijusi līdzīga darījumiem ar kredītkartēm. Bet kredīti ir jāatmaksā. Latvijai jāiemācās naudu pelnīt, ne tikai tērēt. Arī turīgie ārzemju latvieši nav kautrējušies «realizēt» Latvijas īpašumus. Dzejnieks Rainis runāja par tiltiem, kas ved uz jaunu cilti. Vai tiešām pienācis laiks, kad Latvijas tālākai pastāvēšanai vajadzīga jauna cilts? Nesen uzcēlām tiltu pāri Daugavai (arī par to smagi pārmaksājot). Ja pienācis laiks celt tiltu uz jauno cilti, roka jāpieliek visiem, arī ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas pavalstniekiem.
Ivars Galiņš