Pagājušajā nedēļā Briselē pieredzē dalījās vairākas bijušās un esošās «galvaspilsētas», un viena no svarīgākajām atziņām, kas tajā izskanēja, - titula iegūšana vien negarantē panākumus.
Janvārī noskaidrosies, vai 2014.gadā par Eiropas kultūras galvaspilsētu kļūs Rīga. Tikmēr pilsēta jau gatavo pasākumu programmu un ir izstrādājusi arī jaunu logotipu. Tiesa, tam blakus jau stāv cits - airBaltic piedāvātais Live Rīga. «Tas, par ko būtu stingri jāpiedomā, lai abas minētās virzības papildinātu viena otru, nevis konkurētu vai pretstatītos un rezultāts būtu izplūdis,» uzsver Latvijas Reklāmas asociācijas prezidents Ģirts Ozols.
Atvērs robežas
To, ka kultūras galvaspilsētas statuss dod ekonomisko ieguvumu, apliecina Eiropas pilsētu pārstāvji. «Turku ir 51 miljonu eiro atvēlējusi pasākumu programmai. Aprēķini rāda, ka 65 miljoni būs tiešie ienākumi, kas nav pārāk daudz, bet 135 miljonus ienesīs tūrisms,» stāsta Keja Sevona no Turku, kas kopā ar Tallinu titulu iegūs 2011.gadā. Pērn Liverpūli, kurā dzīvo pusmiljons iedzīvotāju, apmeklēja trīs miljoni tūristu, pilsētā atstājot ap 800 miljoniem mārciņu.
«Lai gūtu labumu no kultūras galavaspilsētas titula, jāpievērš uzmanība katras pilsētas specifiskajām īpašībām. Galvenais - nevajag citus kopēt,» norāda N.Pītersons. Piemēram, Grieķijas pilsēta Patra 2006.gadā zaudēja, jo neizmantoja iespēju pilnveidot savus kultūras paradumus - pilsēta importēja lietas, nevis pati tās radīja.
Maksimālu labumu no titula cer iegūt Portugāles pilsēta Gimaraeša, kas par kultūras galvaspilsētu kļūs 2012.gadā. «Mēs neveidojam programmu tā, ka kāds slavens mākslinieks atbrauc, mēs samaksājam, un viņš aizbrauc. Katram viesim ir jāpadzīvo kāds laiks pilsētā,» saka viens no pasākumu organizatoriem Karloss Martins.
Semināra dalībnieki piekrita, ka veiksme ir atkarīga ne tikai no pašas pilsētas iesaistīšanās, bet arī no uzņēmēju un iedzīvotāju intereses.
«Domājam, ka Rīgai ir oriģināla programma,» saka Rīgas pieteikuma projekta vadītāja Aiva Rozenberga. Pilsēta piedāvā jaunu izpratni par kultūru, skatot to mijiedarbībā ar citām nozarēm un paplašinot tās robežas. Plānots uzsvērt arī radošu darbību stimulēšanu. «Kulināri ir radoši, policisti var būt radoši, tramvaju vadītāji, iespējams, arī spēj būt radoši,» stāsta A.Rozenberga. Rīgas mērķis 2014.gadā ir ļaut ikvienam caur kultūras prizmu apgūt jaunas prasmes vai zināšanas, no jauna atklāt sevi un Rīgu.
Rīgas pieteikumā spēcīga esot Eiropas dimensija - paredzēts «atjaunot» seno dzintara tirdzniecības ceļu, kas stiepās līdz Melnajai jūrai un Vidusjūrai. Tas būs jauns kultūras sadarbības tīkls, kurā ietilps ekspedīcijas, demonstrējumi, fotoakcijas. Par Rīga 2014 saukli izvēlēts jurisprudencē lietots termins force majeure, kas tulkojumā nozīmē «nepārvarama vara». «Ar to mēs norādām uz kultūras pozitīvo spēku, ko tā var dot cilvēkam šajā laikā,» piebilst A.Rozenberga.
Divi zīmoli
Ulrihs Fukss, mākslinieciskā direktora vietnieks pasākumiem Lincā, kas kultūras galvaspilsētas vārdu nes šogad, kā lielāko neveiksmi min nepietiekamu pilsētas reklāmu starptautiskā mērogā. Rīga šim mērķim grib atvēlēt nebijušus līdzekļus, taču rodas jautājums: kāpēc pilsētu vajag popularizēt ar diviem logotipiem, un kā tos veiksmīgi apvienot? «Acīmredzot tas jājautā tiem, kuri Live Rīga ir radījuši,» norādot, ka Force majeure tapa ātrāk, saka A.Rozenberga.
Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) ir pārliecināts, ka starp abām zīmēm nav pretrunu: «Force majeure nav pilsētas, tas ir pasākuma zīmols, Live Rīga pēc būtības ir kvalitātes zīmols. Ja kaut kur ir uzlikts Live Rīga, tas nozīmē, ka šis pasākums ir tā vērts, lai to piedāvātu tūristiem. Tie ir paralēli elementi, kas viens otru papildina.» Tiešu pretstatu starp zīmēm nesaredz arī Ģ.Ozols, taču jāpiedomā, kā tās pasniegt.