Vērojot pēdējo dienu notikumus tepat Latvijā, nāk prātā senais politiķu salīdzinājums ar baložiem - pirms vēlēšanām ēd no rokas, pēc tām taisa uz galvas. Un kā nu ne, ja pat 1. aprīlī plānoto elektrības tirgus atvēršanu pārceļ uz pēcvēlēšanu periodu bailēs no sabiedrības neapmierinātības. Galvenās rūpes par to, lai situācija ir stabila tagad un novērsti provokāciju riski, kā to akcentē Vienotības līdere Solvita Āboltiņa.
Kas būs gadumijā jau pēc vēlēšanām, pašreizējai koalīcijai nerūp. Tāpat kā milzīgā naudas summa, ko valstij piederošais Latvenergo jau šoziem (tagad sanāk, ka pilnīgi bezjēdzīgi) iztērējis, informējot sabiedrību par jaunajiem «spēles noteikumiem». Un gada nogalē taču visi būs jāinformē no jauna. Skaidrs, ka arī tad informēšanas kampaņas izmaksas segs elektrības lietotāji. Kaut šis ir viens no tiem gadījumiem, kad prasītos kārtīgu naudas sodu uzlikt arī brāķdariem parlamentā un valdībā. Pāreja uz brīvo elektrības tirgu arī mājsaimniecībām ir sagatavota nekvalitatīvi, un nevar būt tā, ka neviens par to neuzņemas atbildību.
Jā, mums stāsta, ka uz rudens pusi būšot izstrādāts varen smalks kompensāciju mehānisms mazturīgajiem. Valdība jau izskatījusi attiecīgo likumprojektu, drīz to nosūtīs uz Saeimu, bet... kādā ziemas miegā viņi gulēja visu šo iepriekšējo laiku? Labi zinot, ka brīvā tirgus apstākļos dotēti tarifi nepastāv, tiešām nevarēja mazturīgo atbalsta sistēmu iekļaut vienā paketē ar likumu izmaiņām par tirgus atvēršanu?!
Un vēl par kompensācijām. Ziniet, kāpēc tās nevar ieviest šopavasar, tā izvairoties no reformas datuma pārcelšanas? Jo kompensācijas saņemtu tikai oficiāli reģistrētie mazturīgie, bet tā ir tikai neliela daļa no vēlētājiem. Pārējie nenovēršami ciestu no elektrības cenu kāpuma un pie varas esošajiem politiķiem par to, protams, neteiktu paldies! Kāda gan tam vairs nozīme, ko viņi domās par šo valdību pēc vēlēšanām...
Jā, cilvēkiem nepatīk šī reforma. Man arī. Jo Latvijas apstākļos iespējams nevis brīvais tirgus, bet parodija par to. Ar vienu lielu tirgotāju un dažiem maziem, kas nekad nenoteiks toni, tāpēc par konkurences radītu elektrības cenu kritumu varam pat nesapņot. Un tomēr, ja esam starptautiski uzņēmušies saistības tirgu liberalizēt, tad tas ir jādara. Turklāt pārdomāti, kvalitatīvi, bez liekas mētāšanās turp, šurp, atpakaļ, kā to redzam šobrīd.
Mums stāsta, ka termiņa pārcelšana mazināšot nedrošību sabiedrībā. Muļķības! Nedrošības būs tieši divreiz vairāk - pie esošās klāt nāks tā, kas iestāsies pirms nākamā gada 1. janvāra. Neapskaužu to premjeru, kuram gadumijas uzrunā tautai būs jāiekļauj arī teikumi par dārgākas elektrības apspīdētu gaišo nākotni!
Un vēl viena piebilde pie iepriekš minētā. Labi, konkurence nebija liela, bet bija taču uzņēmēji, kas plānoja, rēķināja un beigu beigās pieteicās tirgot elektrību arī mājsaimniecībām. Viens ar savu piedāvājumu pat nāca klajā dienā, kad koalīcija savas neizdarības un priekšvēlēšanu piesardzības dēļ ieslēdza avārijas bremzes. Kādu signālu valdības partijas raida uzņēmējiem? Vai valstij nu maznozīmīga kļuvusi uzņēmējdarbības aktivizēšana un investoru piesaiste, kas sildītu ekonomiku, nestu jaunas darbvietas un nodokļus? Jo nes efektu ilgtermiņā, ne dažos mēnešos pirms vēlēšanām.