Vienmēr atcerēšos kāda augsti mācīta cilvēka stāstu, ka viņš saslima ar ērču encefalītu nevis staigādams pa mežu vai ložņādams pa krūmājiem kaut kur laukos, bet pašā Rīgas centrā - Vērmanes dārzā. Stāsts ir pasens, kopš šī notikuma pagājuši vairāki gadi, taču tas bija fakts - saslimušais cilvēks bija ļoti tuvu klīniskajai nāvei. Trīsreiz nospļausimies pār kreiso plecu, taču iztaujāt rīdziniekus par potēšanos pret encefalītu devos tieši uz Vērmanīti. No pieciem manis uzrunātajiem četri bija potējušies, piektais izrādījās Rīgas viesis no visai tālām zemēm.
Jana ir vakcinējusies pirms diviem gadiem un nākamgad dosies potēties atkal. Viņa saka, ka potes cena ir adekvāta, lai kādu laiku varētu justies droši. Janai līdz šim ir paveicies - viņai nekad ērce nav piesūkusies. Zaiga potēties bijusi pērn, mazdēls - šogad. «Ir ļoti liela vajadzība [potēties], man patīk pa mežu dzīvot,» sieviete stāsta. Viņa ir dzirdējusi, ka bērniem un viņu vecvecākiem ērces piesūcas arī pilsētas parkos. Viņai pašai ērces nav piesūkušās, bet uz gaišām biksēm gan pāris reižu ir manītas un notvertas. Kas attiecas uz potes cenu, Zaiga atzīst, ka ir cilvēki, kuri nevar to finansiāli atļauties, protams, būtu labāk, ja cena nepārsniegtu desmit latu, viņa spriež. Māras ģimenē visi potēti pagājušajā gadā. Arī pēc potēšanās viņai ir piesūkusies ērce, bet tā nav bijusi inficēta. Viņa spriež, ka bezdarba apstākļos daudzi cilvēki nevar atļauties vakcinēties pret encefalītu potes cenas dēļ. Arī Venjamina ģimenē gan viņš pats, gan sieva un mazbērni ir potējušies pret encefalītu, taču viņš uzskata, ka pensionāriem vakcīnas cena ir pārāk augsta. Viņš nosauc, par kādu cenu sieva nesen vakcinējusies, - 24 lati. «Man ir vasarnīca, patīk iet sēņot, tāpēc jāpotējas. Bet atlaidēm pensionāriem ir jābūt,» viņš uzskata. Vitālijs sākumā man nestāsta, ka nav vietējais. Saruna notiek krievu valodā, un viņš bikli atzīst, ka neesot potējies, tomēr no ērcēm bailes esot. Viņš iebraucis Rīgā uz tik īsu brīdi, ka tas nav šķitis nozīmīgi. Vitālijs stāsta, ka Toronto, no kurienes viņš atbraucis, ērces neesot encefalīta pārnēsātājas, bet, kad pastāstu par gadījumu Vērmanes dārzā, kļūst domīgs - nākamreiz laikam tomēr būs drošāk potēties.