Tuvākā gada laikā tikai trešdaļa Latvijas uzņēmumu ir gatava nodrošināt prakses vietas, un tas ir mazāk nekā to uzņēmumu īpatsvars (42%), kas prakses vietas nodrošinājis pēdējos piecos gados. 40% uzņēmumu, kas iepriekšējos piecos gados pieņēma praktikantus, tagad vairs nevēlas to darīt. 44% Latvijas uzņēmēju līdz šim nekad nav nodrošinājuši prakses vietas, savukārt 42% uzņēmumu praktikanti ir bijuši pēdējo piecu gadu laikā. Vidēji viens uzņēmums praksi nodrošina 4,6 jauniešiem, bet vienlaicīgi nodarbina no viena līdz trim praktikantiem.
Darba devēji pētījumā norāda, ka prakses iespēju nodrošināšanai nepieciešams sakārtot vairākus jautājumus - vajadzētu kompensēt uzņēmējiem praktikantu mācīšanā ieguldīto laiku un cilvēkresursus, maksāt jauniešiem stipendijas prakses laikā, pagarināt prakses ilgumu. Tāpat izglītības programmu saturs augstskolās būtu vairāk jāizstrādā sadarbībā ar uzņēmumiem.
Pētījumā tika aptaujāti arī jaunieši, un viņu vērtējumā kvalificētu darbu viņi veic vidēji 57% no kopējā prakses laika, pārējā laikā vai nu mācoties, vai darot ko mazkvalificētu. Katrs ceturtais praktikants par darbu prakses laikā saņēmis atalgojumu - vidēji 273,60 eiro. Vairāk nekā puse jauniešu, kuri patlaban ir praksē, vēlētos palikt strādāt uzņēmumā vai iestādē, kur praktizējas, tomēr reālais šādu jauniešu īpatsvars ir 25%.