Turklāt uzņēmēji pārmet, ka valsts institūcijas tā vietā, lai cīnītos ar negodīgiem tirgotājiem, kas neizsit čekus un nemaksā nodokļus, papildu slogu uzliek godīgajiem nodokļu maksātājiem. Savukārt Valsts ieņēmumu dienestā (VID) norāda, ka iejaukšanās elektronisko kases aparātu darbībā ir plaši izplatīta, piemēram, 2014. gadā 71% gadījumu no visām veiktajām pārbaudēm tika konstatēta iejaukšanās kases aparātu darbībā. Tādēļ arī tapuši jaunie MK noteikumi ar stingrākām tehniskajām prasībām kases aparātiem.
Izmaksas atšķiras
Jaunie noteikumi paredz, ka tā dēvētie hibrīda kases aparāti būs jāsāk lietot tiem uzņēmējiem, kuru apgrozījums noteiktā tirdzniecības vietā pēdējo 12 mēnešu laikā būs pārsniedzis 200 000 eiro, bet kases sistēma attieksies uz tirdzniecības vietām, kuru apgrozījums pārsniegs 1 500 000 eiro. Pēc VID datiem, 3314 nodokļu maksātājiem, kas kopumā lieto 9818 kases aparātu un 4026 kases sistēmas, būs jāsāk lietot hibrīda kases aparāti vai jāpielāgo kases sistēmas, bet 683 nodokļu maksātājiem, kas lieto 2455 kases aprātus un 3256 kases sistēmas, būs jāsāk lietot jaunās kases sistēmas vai jāpielāgo esošās. Tomēr absolūti lielākajai daļai nodokļu maksātāju - 28 610, kuri kopumā lieto 40 976 kases aparātus un 2818 kases sistēmu un kuru apgrozījums pēdējos 12 mēnešos nepārsniedz 200 000 eiro, - būs esošie kases aparāti un sistēmas jāpielāgo jaunajām prasībām.
Jāteic, ka VID un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai (LTRK) radikāli atšķiras aprēķini par prasību ieviešanas izmaksām. VID min, ka kopējās izmaksas būs no septiņiem miljoniem līdz 14 miljoniem eiro, bet LTRK padomes locekle Daina Pečate uzver, ka izmaksas būs 50 miljoni eiro. Taujāta, kāpēc LTRK skaitļi ir būtiski lielāki, D. Pečate skaidro, ka VID savus aprēķinus veicis, pirms bija zināmas visas tehniskās specifikācijas prasības: «VID aprēķini varētu attiekties uz tiem tirgotājiem, kuriem jau ir moderni kases aparāti un tagad tie tikai jāpielāgo jaunajām prasībām. Taču tādi ir ne tuvu visiem tirgotājiem. Daudzās tirdzniecības vietās, īpaši laukos, vēl strādā ar stipri veciem kases aprātiem, kurus nevar pielāgot, tos var tikai nomainīt pret jauniem, kas jau ir daudz dārgāk,» uzsver D. Pečate. Savukārt VID ģenerāldirektores vietniece nodokļu jomā Dace Pelēkā skaidro, ka VID savus aprēķinus balstīja uz kases aparātu ražotāju aptauju, un pieļauj, ka ražotāji valstij un uzņēmējiem nosauc atšķirīgas cenas. Tomēr D. Pelēkā apšauba, ka atšķirība aprēķinos varētu būt tik liela.
Grūtāk mazajiem
D. Pečate pat pieļauj, ka daudziem mazākiem uzņēmējiem varētu nākties slēgt savas tirdzniecības vietas, jo tie nespēs izpildīt jaunās prasības, kā arī uzsver, ka nepiekrīt VID apgalvojumam, ka ieguldījumi atmaksāšoties nepilnu divu gadu laikā. Viņa arī norāda, ka kases aparātu un sistēmu pielāgošana vai jaunu iegāde nav vienīgie izdevumi. Vēl papildus klāt jārēķina arī programmatūras izmaksas un darbinieku apmācības. Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidenta padomnieks Austris Kalniņš uzsver, ka papildu izmaksas veidos līgumu slēgšana ar jaunos kases aparātus un sistēmas apkalpojošajiem dienestiem. Viena šāda abonementa izmaksas gadā esot 1300 eiro, kas ir niecīga summa Rīgas centra veikaliem, taču pietiekami nozīmīga mazākām tirdzniecības vietām reģionos. Arī D. Pečate uzsver, ka nelielo lauku veikalu situācija attiecībā uz jebkādiem papildu ieguldījumiem ir pilnīgi cita nekā, piemēram, lielveikalu ķēdēm.
To, ka atmaksāšanas laiks būs katram uzņēmējam atšķirīgs, norāda arī Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis. «Viena no problēmām ir tā, ka nav zināmas visas izmaksas, jo, piemēram, jaunajām prasībām atbilstoši fiskālie bloki vēl pat nav saražoti, tā ka to cena arī nav zināma. Turklāt daudzi tirgotāji jau pašlaik modernizējuši savus kases aparātus un iegādājušies fiskālos blokus, kuru garantijas termiņš ir pieci gadi. Tagad būs jāpērk jauns bloks un jau iegādāto, kuram vēl nav beigusies garantija, nekur izmantot nevarēs,» skaidro N. Krūzītis. D. Pelēkā gan uzsver - tā kā kases aparāti un kases sistēmas ir pamatlīdzekļi, tad visus ieguldījumus tajos uzņēmēji var norakstīt, tādējādi samazinot ienākumu, no kura jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis.
Godīgajiem lieks slogs
N. Krūzītis norāda, ka visi ieguldījumi, lai nodrošinātu jauno prasību izpildi, tiks veikti no uzņēmēju peļņas un preču cenas netiks palielinātas, jo to nepieļauj konkurence. «Jaunie noteikumi paredz, ka tie uzņēmēji, kas ir tā sauktajā baltajā sarakstā (pieejams Finanšu ministrijas mājaslapā - red.), jaunās prasības var ieviest trīs gados, pārējiem tas jāizdara gada laikā. No pārtikas tirgotājiem šajā sarakstā ir tikai veikalu tīkls Rimi, kuri savus kases aparātus varēs pielāgot trīs gadus pretēji, piemēram, veikalu tīklam Maxima,» stāsta N. Krūzītis. Maxima pārstāvis Ivars Svilāns arī uzsver, ka jauno prasību dēļ viņu veikalu tīklā precēm cenas paaugstinātas netiks. Pašreizējās aplēses liecina, ka veikalu tīkla ieguldījumi jauno prasību izpildē būs vairāk nekā viens miljons eiro.
Gan I. Svilāns, gan N. Krūzītis, gan veikalu tīkla Lats valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis, kā arī A. Kalniņš pauž neizpratni, kādēļ ar papildu prasībām tiek apgrūtināti godīgie tirgotāji un VID nenodarbojas ar negodīgo izķeršanu, un norāda, ka jaunās prasības kases aparātiem nekādā veidā nepalīdz cīnīties ar tiem tirgotājiem, kuri vispār mēdz čekus par pirkumiem neizsist. R. Okmanis uzsver, ka Lats veikalu tīklā jau pašlaik 95% kases sistēmu ir tādas, kuras nevar apiet vai ietekmēt. Tādēļ vēl jo neizprotamāka esot jauno prasību jēga.
D. Pelēkā gan skaidro, ka iejaukšanās kases aparātos ir daudz biežāk izplatīts pārkāpums nekā čeku neizsniegšana pircējiem un valstij rada daudz lielākus zaudējumus. Piemēram, kādā apavu veikalā piecu mēnešu laikā kases aparāta neuzrādītie darījumi veidojuši 300 000 eiro, un tas neesot vienīgais piemērs. «Izplatītākais pārkāpums ir iejaukšanās kases aparāta programmatūrā, kas nozīmē, ka čeks ar visiem rekvizītiem tiek izsists un pircējam izsniegts, taču netiek kases sistēmā reģistrēts, līdz ar to neuzrādās. Jāteic, ka ir kases aparātu modeļi, kuros ražotājs iebūvējis opciju - nospiežot pāris taustiņu kombināciju, tirgotājs var veikt negodīgas manipulācijas. Tādēļ arī izstrādātas jaunas prasības.»