90. gadu vidū šodien populārais rokmūzikas apskatnieks Uldis Rudaks Dienā rakstīja galvenokārt par dažādām kriminālām nebūšanām, un šajā sakarā 1996. gada 24. februāra Dienā viņš iepazīstināja kontrabandas biznesā neiesaistītos lasītājus ar situāciju Centrāltirgū.
«Katrs, kurš kaut reizi ir gājis caur Rīgas Centrāltirgu, pārsvarā no spēcīgas miesas būves puišu mutēm ir dzirdējis aicinoši uzstājīgus vārdus: Spirt, vodka, sigareti (spirts, šņabis, cigaretes - krievu val.),» - kontrabandas labirinta visiem zināmajā ieejā devās U. Rudaks. «Un ne viens vien puišu pakalpojumus arī izmantojis, jo «no rokas» piedāvāto preču cenas ir krietni zemākas nekā veikalā un no tautas pieredzes zināms, ka nemarķētu cigarešu vai kontrabandas ceļā ievestu dzērienu lietošana ne vienmēr izraisa saindēšanos, aklumu vai (nedod, Dievs!) pat nāvi.
Puiši stāv tukšām rokām un dodas precei pakaļ tikai tad, kad jūs par to ieinteresējaties. Parasti prece noslēpta drošā vietā, aizkļūšanas ceļš līdz kurai ir visai šaurs (eja starp kioskiem un tamlīdzīgi) un viegli pārredzams, tāpēc nemanot izsekot preces bāzes vietu nemaz neesot tik viegli, Dienai pastāstīja Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas policijas pārvaldes iecirkņa Centrāltirgus priekšnieks Vladimirs Zotins. Tomēr piektdienas rītā, kad notika pastiprināta kontrabandas spirta un cigarešu tirgoņu tvarstīšana, iecirknī tika ienests arvien vairāk un vairāk preču, tiesa, lielākajā daļā gadījumu tām nesekoja saimnieki, jo, pamanījuši nepatikšanu tuvumu, tirgoņi mēdz preci pamest un nozust. Neapskaužamākā situācijā ir kiosku pārdevēji, lielākoties sievietes, kuras tiek aizturētas un nogādātas iecirknī.»
Sarunā ar Dienu viena no aizturētajām - Gaļina O. - sacīja: «Man dod cigaretes, un es tās tirgoju, neskatoties, vai tās ir marķētas vai nav.» Individuālā uzņēmuma Paradīze kioskā, kurā viņa strādā, tika atrastas nemarķētas cigaretes.
Šajā vietā, lai raksturotu tālaika kopējo marķētības situāciju valstī, U. Rudaka stāsts jāpapildina ar mazliet agrāku, 1996. gada 19. februāra, Dienas pirmās lapas ziņu Ģenerālprokuratūras kafejnīcā tirgo kontrabandu, kur žurnālists Mārtiņš Ķibilds bija fiksējis nevis ar Latvijas, bet Lietuvas nodokļu markām aplīmētas cigaretes, kā arī kases aparāta trūkumu: «Dienas reportierim kontrabandas Marlboro paciņu pārdevēja pasniedza no skapīša zem letes, kur, kā varēja manīt, bija vairāki bloki cigarešu (..). Jāpiebilst, ka daudzi prokuratūras darbinieki, ģenerālprokuroru ieskaitot, ir kaislīgi smēķētāji, turklāt kafejnīcā regulāri pusdieno.»
Bet nu atgriežamies pie nabaga Gaļinas Centrāltirgū. «Viņas atalgojums par divu nedēļu darbu ik mēnesi esot tikai 20 latu,» bija izdibinājis U. Rudaks. «Par saimnieka atrašanās vietu viņai nekas neesot zināms. Pārdevēja baidās zaudēt arī šo niecīgo iztikas avotu.» «Viņi strādā pēc mutiskas vienošanās, bez līgumiem. Bieži vien pārdevējas sūdzējušās, ka darba devēji pieprasa viņām arī intīmus pakalpojumus. Ja nepiekrīt, draud no darba atlaist,» Dienai stāstīja V. Zotins. Tobrīd viņa vadītā iecirkņa telpās atradušās apmēram deviņas tonnas pusotra gada laikā konfiscētu dzērienu (spirts, degvīns, mazāk konjaks, vīns, šampanietis) un milzīgs daudzums cigarešu. Cigarešu paciņu grēdas un pudeļu rindas radušas mājvietu arī policijas iecirkņa kabinetos. Spirts agrāk nodots firmai Latprodimpex, bet tā vēlāk «sadegusi», jo firmas rīcībā nonākušais spirts «aizgājis otru apli» - atgriezies tirgū.
Valsts ieņēmumu dienesta Muitas departamenta kontrabandas lietu daļas vadītājs Jānis Gorbunovs Dienai toreiz paskaidroja, ka spirts oficiāli Latvijā vispār netiek ievests, tātad tas viss uzskatāms par kontrabandas preci. «Viens veids, kā šī prece nokļūst Latvijā, - tā tiek deklarēta ar citu nosaukumu, un uz robežas fiziski nav iespējams visas kravas pārbaudīt. Otrs veids - prece tiek ievesta Latvijā kā tranzīts un šeit paliek.» Prece lielākoties nākot no Vācijas un Holandes, kur tā tiek ražota.
Kamēr policija domā par to, kur likt konfiscēto kontrabandu, nemarķēto cigarešu tirgoņi atraduši savu risinājumu, kā realizēt kontrabandas preci, stāstu par spirķik, vodka, sigareti beidza Uldis Rudaks: «Esot speciālisti, kas marķē cigaretes mājas apstākļos. Samaksa - 50 lati par kasti (kastē 50 bloki, blokā - desmit paciņas). Šādi marķētas cigaretes esot iespējams atšķirt no oriģināliem tikai ar ekspertīzi.»